Rīgas Doms

Rīgas Doms jau daudzus gadu simtus ir viena no galvenajām mūzikas norises vietām Rīgā un visā Latvijā. Tā tas ir arī šodien, kad Domā izskan dažādu laikmetu mūzika gan dievkalpojumos, gan regulāros koncertos.

Vēsturiski Rīgas Doms ir bijis Livonijas centrālā katedrāle līdz Livonijas sabrukšanai 1561.gadā. Rīgas Doms ir viduslaiku perioda lielākā un viena no vecākajām sakrālajām celtnēm Latvijā un Baltijas reģionā. Tā apvieno sevī romānikas, agrīnās gotikas, baroka un jūgendstila iezīmes.

Rīgas Doma pamatakmens ilikts svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta vadībā 1211. gada 25. jūlijā. Sākotnēji Rīgas Doms bija iecerēts kā bazilikas tipa baznīca, taču vēlāk plāniem mainoties, tika izbūvēts kā halles tipa baznīca un tikai 15.gs.sākumā tika pārbūvēts kā bazilika. Šajā laikā tika paaugstināts arī tornis, ko vaiņagoja astoņstūru piramidāla smaile. Šajā laikā Doma tornis bija augstākais tornis Rīgas pilsētā. 1547. gadā, kad svētdienā pirms Vasarsvētkiem iekšpilsētā izcēlās ugunsgrēks un nodega Doma torņa gotiskā smaile. Jaunais Doma tornis, ar piramidālu smaili un divām galerijām, tika uzcelts 1595. gadā. Šajā laikā uzstādītais Doma torņa gailis ir izstādīts Krustejā.

1881. gadā tika uzsākti un līdz 1914. gadam norisinājās Vēstures un senatnes pētītāju biedrības Rīgas Doma būvnodaļas veiktie remonta un restaurācijas darbi baznīcā un krustejā, kuru rezultātā baznīca ieguva savu patreizējo veidolu.