Triumfa arka un skaņa, kāda rodas tenisa bumbiņai satiekoties ar tenisa raketi, Viesturdārzā liek aizdomāties par aizraujošām cīņām slavenajos Roland Garros kortos Parīzē. Šajā vietā sakņojas gan šī aristokrātiskā sporta veida klubu veidošanās pirmsākumi Rīgā, gan Krievijas cara Pētera I stādītās gobas atvases trešajā paaudzē. Viesturdārzs tiek saukts arī par Dziesmu svētku parku – šeit norisinājās pirmie latviešu dziesmu svētki.
Viesturdārzs ir vecākais Rīgas parks un aizņem 7,6 ha platības. Šajā vietā tas tika ierīkots 1711. gadā pēc Pētera I rīkojuma – Krievijas cars šo vietu bija noskatījis savai vasaras rezidencei ar plašu dārzu. 1841. gadā tas tika uzdāvināts Rīgas pilsētai un kopš tā laika tajā tika organizēti dažādi pasākumi rīdziniekiem: spēlēja teātri, notika koncerti. 60.gados šeit ierīkoja restorānu, bet 1873.gadā uzcēla estrādi, kur notika I Vispārīgie latviešu dziesmu svētki. No 1883.gada ziemā te darbojās slidotava un ledus kalns, no kura braukt ar ragaviņām, bet vasarās šeit zem klajas debess spēlēja tenisu. 1936. gadā uz šejieni atceļoja Triumfa arka jeb Aleksandra vārti, bet 1973. gadā atklāja dziesmu svētku simtgadei veltītu arhitektoniski – skulpturālu ansambli. Patlaban šeit joprojām var uzspēlēt tenisu, pastaigāties, paklausīties tā dīķī mītošo pīļu pēkšķos un nopirkt dzīvokli kādā no tā malā uzceltajām jaunbūvēm.