Melngalvju nams

Nams celts kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, 17.gadsimtā par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemju, galvenokārt vācu, tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība. Viens no daudzajiem biedrības aizbildņiem bija svētais Maurīcijs, romiešu leģiona komandieris, miris mocekļa nāvē – viņam nocirsta galva, tāpēc mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanas zīmi un simbolu, to attēloja arī biedrības ģerbonī.

Par krāšņāko Rīgas rotu dēvētā celtne, tāpat kā rātsnams, Otrā pasaules kara laikā pārvērtās drupās. Pēckara gados nenorima interese par Melngalvju namu - tā atjaunošanai tika izstrādāti vairāki projekti.

1991.gadā Svētā Pētera baznīcā tika sarīkota piemiņas izstāde, veltīta Melngalvju namam un biedrībai. 1992.gadā aizsākās arheoloģiskie izrakumi nama vietā, bet 1995.gadā gadā iznāca apjomīgs izdevums par Melngalvju namu un biedrību, tad arī tika uzsākta nama celtniecība. Kopš 1999.gada Rīga atkal lepojas ar atdzimušo celtni.