Izbaudi Rīgu

Svētā Ģertrūdes baznīca

Greznā eklektikas un neogotikas stilā celtā Vecās Sv. Ģertrūdes baznīca ir viena no retajām vēsturiskajām baznīcām, kas atrodas ārpus Vecrīgas. Savulaik tā iezīmējusi Rīgas robežu – tālāk no tās sensenos laikos bija tikai nelielas būdiņas, pļavas, meži un ceļi. Šodien Vecā Sv.Ģertrūdes baznīca pieder Evaņģēliski luteriskajai Baznīcai, tajā saimnieko draudze, notiek arī dažādi koncerti.

Viduslaikos ceļotāju patroneses svētās Ģertrūdes (626-659) vārdu deva baznīcām, kas atradās ārpus pilsētas nocietinājuma vaļņiem – arī Vecā Sv. Ģertūdes baznīca savulaik atradusies ārpus Rīgas pilsētas mūra, priekšpilsētā. Pirmo reizi tās vārds minēts 15.gadsimta sākumā, saistībā ar arhibīskapa un ordeņa cīniņu par varu, kad arhibīskaps, mēģinot ietekmēt Rīgas rāti, pilsētai izsludināja katoliskās baznīcas lāstu un paziņojumu lika piesist pie Sv.Ģertrūtes baznīcas durvīm. Lāstu pāvests noņēma 1477.gadā – par godu šim notikumam svētās eļļas trauks vispirms tika nolikts uz Sv.Ģertrūdes baznīcas altāra, lai pēc tam svinīgā procesijā tiktu iznests cauri visai pilsētai. Dažādu karu laikā un mainoties varām baznīcas ēka vairākkārt cietusi – pastāvēšanas laikā nopostīta un pēc tam atjaunota septiņas reizes. Tagadējās baznīcas ēkas celtniecības darbi noslēgušies 1894.gadā, kad arī tornim tika uzlikts krusts. No 1767. līdz 1769. gadam Ģertrūdes baznīcas mācītāja adjukts bijis Johans Gotfrīds Herders (1744-1803) - ievērojams Veimāras dzejnieks un zinātnieks, viņam par godu nodēvēts arī laukums Vecrīgā. 1769. gada 17. maijā šajā baznīcā viņš teicis savu atvadīšanās svētrunu, kas iekļauta arī Herdera kopotajos rakstos. 20.gs. sākumā netālu no Vecās Sv.Ģertrūdes baznīcas draudze uzcēla Jauno Sv.Ģertrūdes baznīcu, kas uzskatāma par vienu no pēdējām eklektisma celtnēm Rīgā. Kopš tā laikā Sv.Ģertrūdes baznīca arī ieguvusi Vecās nosaukumu. Vecā Sv.Ģertrūdes baznīca uzskatāma par eklektikas paraugu, papildinātu ar neogotiskām formām – potāliem, karnīzēm, oriģināliem torņa dekoriem.