Izbaudi Rīgu

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle ir mazākā no visām četrām Vecrīgas baznīcām, tomēr tās slaidais tornis labāk par citiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu. No saviem pirmsākumiem līdz reformācijai tā piederējusi katoļiem, un šis dievnams izveidojās kā latviešu garīgās dzīves centrs. Savukārt no 1523. līdz 1582.gadam baznīca bija pirmais latviešu luterāņu draudzes dievnams Rīgā.

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle sākta būvēt agrās gotikas formās ap 1225., bet pabeigta ap 1300.gadu. Vairākas izmaiņas savā izskatā tā piedzīvojusi arī vēlāk, turklāt laika gaitā tā savās telpās izmitinājusi dažādu konfesiju draudzes. 1522.gadā Svētā Jēkaba un Svētā Pētera baznīcās nolasītie sprediķi Rīgā ievadīja reformāciju, un drīz pēc tam tā kļuva par luterāņu draudzes mājvietu.

1582.gadā Rīgu pakļāvušais Polijas karalis Stefans Batorijs to nodeva katoliskajai Baznīcai, bet nedaudz vēlāk – jezuītu ordenim. Kad 1621.gadā Rīga nonāca Zviedrijas pakļautībā, tā tik atņemta jezuītiem un atdota luterāņiem, bet 1710.gadā Rīgu ieņēma krievi un baznīca pārgāja Krievijas kroņa patronātā. 1812.gadā, Napoleona karagājiena laikā, to izmantoja kā noliktavu, kurā glabājās miltu maisi un citi pārtika krājumi. Kopš 1923.gada Svētā Jēkaba baznīca atkal pieder katoļu konfesijai.