Maršruts: Jūgendstils Vecrīgā
Pievienot kalendāram »Drīz pēc tam, kad 19. gadsimta vidū ap Vecrīgu nojauca nocietinājuma vaļņus, kas bija saglabājušies vēl no viduslaikiem, Rīga iepazina krāšņo jūgendstilu. Tika atcelts aizliegums, ka Rīgas priekšpilsētās nedrīkst būvēt mūra namus, un sākās jūgendstila uzplaukums. Jau 19. un 20. gadsimta mijā Rīga piedzīvoja nebijušus laikus: līdzās izskatā pieticīgajām koka mājām tika uzbūvētas arhitektūrā tik krāšņās jūgendstila ēkas. Daudzām no tām, kas saglabājušās līdz pat mūsdienām, nu jau ir vairāk nekā 200 gadu.
Jūgendstila iepazīšanai piedāvājam divus maršrutus. Tie ikvienam pilsētas viesim ļaus iepazīt jūgendstila ekstravaganci, krāsas, formas un izsmalcinātību, kas ir mūsdienu Rīgas neatņemama sastāvdaļa.
Jūgendstils Vecrīgā
 |
1. Audēju iela 7.
Šī arhitekta A. Ašenkampfa projektētā ēka ir viena no pirmajām Rīgas jūgendstilā uzceltajām mājām (celta 1899. gadā). Ēkas īpašnieks bija grāmatizdevējs un litogrāfijas darbnīcas īpašnieks Aleksandrs Grosets. Fasādes rotājumam izmantoti jūgendstilam raksturīgie dekoratīvie motīvi – īrisi, ziedoši koki, vilkuvāles, kā arī maskaroni. |
 |
2. Kalēju iela 23. Šis īres un veikalu nams ir īpašs ar atraktīvo ēkas stūra risinājumu, kas veidots ziedoša koka lapotnes formā. Virs stilizētās koka lapotnes ēkas arhitektūrā iekļauts stilizētas saules attēls. Ēka projektēta 1903. gadā, tās arhitekts – P. Mandelštams. |
 |
3. Teātra iela 9.
Šis īres un veikalu nams celts 1903. gadā pēc arhitektu H. Šēla un F. Šefela projekta. Uz ēkas jumta ir atlantu figūras. Interesanti, ka no stikla un cinka veidotā zemeslode 20. gadsimta sākumā tika izgaismota, šādi demonstrējot laikmeta jaunās tehniskās iespējas. |
 |
4. Meistaru iela 10.
Ēka celta 1909. gadā pēc arhitekta F. Šefela projekta. Ēka jumta tornīšu rotājumu dēļ tiek saukta par Kaķu namu. |
 |
5. Šķūņu iela 10/12.
Kad 1903. gadā uzcēla šo ēku, tās pirmajā stāvā atradās ēkas īpašnieka H. Detmana optikas veikals. Nama fasādes rotājumā izmantoti ēkas īpašnieka iniciāļi un maskaroni, fasādē dominē augu dekors. Nama labajā stūrī redzama “nama sargātāja” – suņa – figūra, šādi liecinot par pielāgošanos viduslaicīgajai pilsētvidei. |
 |
6. Tirgoņu iela 4.
Arī šīs mājas īpašnieks ir H. Detmans. Fasāde izteiksmīgi rotāta ar vēstures varoņiem, kas fasādes apdares izmantošanā ir populāri arī tā laika Berlīnes arhitektūrā. Nams celts 1900. gadā. |
 |
7. Jauniela 25/29.
Šī ēka celta pēc arhitekta V. Bokslafa projekta 1903. gadā. Lai ēku labāk saskaņotu ar Vecrīgas vēsturisko apbūvi, celtnes apbūve sadalīta vairākās atšķirīgi noformētās daļās. |
 |
8. Smilšu iela 2.
Šī ēka ir interesanta ar kontrastaino fasādes apdari. Tajā arhitekts K. Pēkšēns uz sarkanu ķieģelīšu fona iekļāvis gan dabiskus, gan ļoti stilizētus motīvus. Ēkas nelielo erkeru rotā viens no populārākajiem jūgendstila simboliem – pāvs. |
 |
9. Smilšu iela 8.
Celtni rotā maskaroni, ģeometrisks ornaments, stilizēti augu motīvi, kā arī dekoratīvas sieviešu figūras. Ēka celta 1902. gadā pēc arhitektu H. Šēla un F. Šefela projekta. |
Pastaigas ilgums: vidēji 50 minūtes
Email »
Drukāt »
Ziņot redakcijai »
Galerijas
