Izbaudi Rīgu

Rīgas pils

Jau vairāk nekā septiņsimt gadu Daugavas krastā slejas Rīgas pils. Gadsimtu gaitā tā vairākkārt izpostīta, pārdzīvojusi neskaitāmus valdniekus un karus. Mūsdienās Rīgas pils ziemeļu daļa ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence.

Rīgas pils celtniecība uzsākta jau 1330.gadā. taču karos ar Rīgas pilsētas iedzīvotājiem tā vairākkārt nopostīta. Pēdējie lielākie atjaunošanas darbi notikuši ap 1515.gadu. Kopš pamatakmeņu ielikšanas līdz 1562.gadam pili pārvaldīja Livonijas ordenis, tā bija mestru rezidence. Vēlākos gadsimtos, pēc Livonijas feodālo valstiņu izzušanas, Rīgas pilī dzīvojuši poļu, zviedru un krievu patvaldoņi. 1922.gadā pils tika pārveidota par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci, savukārt padomju varas gados tajā bija iekārtota Pionieru pils.

Pirmsākumos Rīgas pils bijusi regulāra plānojuma, ar trīs nelieliem tornīšiem stūros, 15.gadsimta pārbūvē tā tika papildināta ar apaļajiem lielgabalu torņiem – Svina torni un Svētā Gara torni, kurā mūsdienās plīvo Latvijas karogs un Valsts prezidenta standarts.

Rīgas pils uzskatāma par raksturīgu vēlīnā klasicisma arhitektūras paraugu. Jau no pašiem sākumiem tā bijusi ļoti vienkārša, tas skaidrojams gan ar tās militāro raksturu, gan ar nepārtrauktajiem postījumiem. Pirmais stāvs bijis paredzēts saimniecības vajadzībām un apsardzei, otrajā stāvā atradās galvenās dzīvojamās telpas, savukārt trešais stāvs bijis ieroču stāvs ar nelielām šaujamlūkām. Savukārt zem pils bijušas pazemes ejas.

Pēdējās pārbūves Rīgas pilī notikušas 20.gadsimta sākumā arhitekta Eižena Laubes vadībā – tika modernizēts vestibils, izveidota plaša Svētku zāle, kā arī izbūvēts Triju Zvaigžņu tornis. Valsts prezidenta telpas Rīgas pilī izvietotas kādreizējās priekšpils vietā, kas celta ap 16.gadsimta beigām.

Rīgas pili apvij vairākas teiksmas un leģendas, kā jau katrā senā pilī, arī Rīgas pilij ir savs spoks, kuru gan neviens tā arī neesot redzējis, vien dzirdējis mēbeļu pārbīdīšanu. Taču sensenos laikos Rīgas pilī novērota zīme, kas pareģojusi Livonijas likteni. 1579.gadā, kad Polijas ķēniņš Stefans aplencis Polocku, uz pili atlidojis stārķis – tas gribējis būvēt ligzdu vietā, kur jau gadu desmitiem dzīvojis krauklis. Pēc mēnesi garas cīņas stārķis kraukli esot patriecis. Zīmju zinātāji to skaidrojuši – krauklis bija jāuztver kā vācu valdīšanas laiks, savukārt stārķis, kas to patriecis – kā poļi, kas Livonijā ieņēma vāciešu vietu.