Velomaršruts: Rīga – Baltijas pērle

Sākuma punkts: velosipēdu nomas Vecrīgā
Galapunkts: velosipēdu nomas Vecrīgā
Maršruta ilgums: 1-2 stundas
Maršruta garums: 12 km
Papildus informācija: Neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsēju un policijas tālrunis - 112.

Garumā īss, bet jauks un informatīvs velomaršruts, kura laikā Jūs varēsiet nesteidzīgi iepazīties ar skaistākajiem un nozīmīgākajiem dažādus laika posmus aptverošiem kultūras un vēstures pieminekļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Maršruts sākas no Rīgas senākās un svarīgākās tirgus un pārvaldes vietas - Rātslaukuma. Braucot pa Vecrīgas šaurajām un no mašīnām brīvajām viduslaiku ieliņām Jūs varēsiet apskatīt viduslaiku baznīcas un namus. Pa ceļam nonāksiet arī pie Rīgas sargātāja Lielā Kristapa Daugavas krastmalā, no kuras paveras skaista panorāma uz Prezidenta pili un pretējo upes krastu.

Tālāk maršuts aizvedīs uz zaļajām zonām, vispirms gar kanālmalu Kronvalda parkā, kur paveras brīnišķīgs skats uz strūklaku, un kuru apvij noslēpumainības aura - sākotnēji parks tika ierīkots  ekskluzīvi vācu karavīru vajadzībām, jo tajā ierīkota šautuve, un apmeklētāju acīm tas tika atvērts samērā vēlu. Pēc dažiem simtiem metru, izbraucot caur Aleksandra I arkai, nonāksiet citā parkā, vēl 1771.gadā cara Pētera I veidotajā parkā ar koku alejām, maldu ejām un dīķiem.

Visbeidzot maršuts aizvedīs uz  Art Nouveau- Jaunās mākslas- ēku rajonu. Tās saukļi ir - māksla visiem un visur, bez robežām - un patiesi izzūd robežas starp tēlniecību un arhitektūru-  figūras un fantāzijas tēli bagātīgi rotā Jaunās mākslas namus, radot brīvdabas muzeja sajūtu. Maršuts ir īpašs ar to, ka Jūs varēsiet aplūkot ne tikai tradicionāli rādīto  dekoratīvu jūgendstilu, bet arī citus jūgenstila virzienus: atturīgāku statenisko un latvisko nacionāli romantisko stilu, kuram raksturīga neliela ēku smagnējība, logailas ar noslīpinātām augšdaļām un eleganti etnogrāfisku motīvu rotājumi. Tā kā 40% no Rīgas vēsturiskā centra ēkām būvētas Jūgendstilā, tad tās UNESCO 1997.g. iekļāva savā kultūras mantojuma sarakstā kā ēku kompleksu, kurā vislabāk un  lielākajā skaitā Eiropā saglabājušās Art Nouveau arhitektūras pieminekļi.

Atpakaļceļā maršuts ved gar Brīvības pieminekli un padomju laika pieminekļiem - Latvijas Okupācijas muzeju un pieminekli Latvijas sarkanajiem strēlniekiem.

1. Melngalvju nams

Melngalvju - vācu neprecēto tirgotāju - sanāksmju un dzīru nams no 15.gs. Viņi par savu patronu izraudzījušies Sv. Maurīciju - Āfrikas mori, karavīru, kurš  atteicās izrēķināties ar vietējiem kristiešiem un tika sodīts ar nāvi, no tā arī cēlies nosaukums „melngalvji“. Ēkas pamati gan celti 1334.g., bet tagadējo fasādes izskatu tā guvusi 17.gs., sajaucoties manierisma un gotikas elementiem. Nams pilnībā iznīcināts 1941.g. savstarpējās krievu karaspēku cīņās - no Daugavas labā krasta nākošās krievu daļas bija maldīgi pārliecinātas par cīņu ar vācu karaspēku - bet atjaunots 1999.gadā.

2.Sv.Pētera baznīca

Vairākkārt pārbūvēta, bet tās pamati un sānu sienas būvētas ap 13. gs. Tagad redzamā baroka stilā būvētā fasāde veidota 17.gs. Baznīcas tornim nav klājies viegli - tam zibens spēris 6 reizes, un tas ticis pārbūvēts četras reizes. Pēdējo reizi tornis atjaunots 1970.gadā. 1980.g. baznīcai uzcelts lifts, kas uzved apmeklētājus līdz torņa otrajai galerijai 72 m augstumā, no kuras paveras skaista panorāma uz Rīgu. Biļete braucienam liftā maksā pieaugušajiem 3 Ls, studentiem 2 Ls un skolniekiem 1 Ls.

3.Sv.Jāņa baznīca(1234, ieejas portāls 14.gs)

Sv.Jāņa baznīcas ārējā sienā redzamas divas galvas ar atplestu muti. Pēc dažiem nostāstiem, caur tām paziņots ārpusē stāvošajiem par sprediķa sākšanos. Zemāk sienā redzams krustveida caurums, kas noslēgts ar režģi. Stāsta, ka 15. gadsimtā divi mūki gribējuši tikt svēto kārtā, atlikušo mūža daļu pavadot iemūrēti sienā. Tomēr pāvests viņu lūgumu noraidījis pārmērīgās godkāres dēļ. Pēc vairākiem gadsimtiem atrasta niša ar viņu mirstīgajām atliekām, bet mūku piemiņai ārsienā atstāts šis caurums. Savukārt no Jāņa ielas puses redzamas Jāņa Kristītāja  un Salomes  figūras.

4.-5.Līvu laukums. Lielā  un Mazā ģilde. Kaķu nams.

Līvu laukums ir neliela zaļā zona, kas iekārtota 1950.g. II pasaules kara laikā nodegušo ēku vietā. No tā paveras skats uz Mazo un Lielo ģildi- amatnieku un tirgotāju apvienību- ēkām. Lai gan tās dibinātas 14.gs.vidū, no senās 14.gs. Lielās ģildes ēkas saglabājusies tikai Minsteres istaba- galvenā sanāksmju zāle- un Līgavu kambaris, kurā jaunajam pārim bija jāpavada kāzu nakts, kamēr viesi dzīroja viņu mājā. Pašreizējās fasādes būvētas 19.gs.vidū gotiska ekletisma stilā. Kaķu nams. 1910. gadā šo māju cēla kāds bagāts latviešu tirgotājs, kurš netika uzņemts par Lielās ģildes locekli. Tirgotājs par to tik ļoti apvainojās, ka uz sava nama jumta uzlika kaķus, kuru astes ar nolūku tika pavērstas pret ģildes namu, tādējādi paužot attieksmi pret ģildes locekļiem. Tas izraisījis skandālu. Tikai pēc pilsētas kungu pavēles metāla runči pagriezti otrādi.

6.Doma baznīca

Viena no lielākajām katedrālēm Baltijas valstīs, būvēta kā centrālais Rīgas arhibīskapa dievnams no 1211.-1270.g. Vairākkārt pārbūvēta, tādēļ tajā redzams daudzu stilu apvienojums.  Baznīcas torņi vairākkārt deguši, bet  1776.g. 100 m augstais tornis bīstami sašķiebies, un tika aizvietots ar jaunu- augstumā mazāku. Ērģeles ar vairāk kā 6700 stabulēm un 123 reģistriem (1883-1884) savā laikā bija lielākās pasaulē. Tām izcilajā Rīgas Doma akustikā ir neatkārtojams skanējuma skaistums, un savulaik tām par godu slavenais komponists Ferencs Lists pat uzrakstījis skaņdarbu un spēles norādījumus.

7.Lielais Kristaps

Daugavas krastā  redzama kopija, 500 gadus veco oriģinālu  var aplūkot Rīgas Kuģniecības un vēstures muzejā. Skulptūra ilgu laiku stāvēja pie Rīgas vārtiem un bija viens no Rīgas simboliem. Tā attēlo Sv. Kristoferu, gigantu, kas nesis ceļotājus pāri upei uz saviem pleciem.Reiz viņš pārnesis pāri upei smagi slimu bērnu, kurš pēc nokļūšanas upes otrā krastā teicis viņam:"Tu nesi uz saviem pleciem ne tikai visu pasauli, bet pašu Radītāju". Vietējā leģenda stāsta, ka pēc Kristus pārnešanas Lielais Kristaps atradis zelta kaudzi, par kuru uzbūvējis Rīgu.

8.Rīgas pils

Celta 1515.g., bet pamati saglabājušies no 1330.g. To rotā Sv. Marijas un mestra fon Pletenberga ciļņi. Izsenis Latvijas teritorijas valdnieku mājvieta, kopš 1995.gada tā ir Latvijas prezidenta rezidence. Pilī atrodas arī vairāki muzeji - Ārzemju mākslas, Latvijas vēstures, Raiņa literatūras un mākslas muzejs.

9.Trīs brāļi

Mazās Pils ielas 17. nams ir Rīgas vecākā saglabājusies dzīvojamā ēka. Tā būvēta 15. gadsimta beigās. Blakus esošie (Mazajā Pils ielā 19 un 21) nami ir nedaudz jaunāki. Visi kopā tie tiek saukti par "Trīs brāļiem" un pārstāv viduslaiku dzīvojamo ēku tipu. 1. stāvā atradusies dzīvojamā telpa ar pavardu, bet augstākajos noliktava, kurā pa lūkām griestos tika virzītas mantas. Šie nami ir vienīgie, kas saglabājušies, jo pārējie cietuši 18.gs. krievu aplenkuma laikā.

10.Sv.Jēkaba katedrāle

Celta 1225.g.,  vairākkārt tikusi pārbūvēta: galvenais portāls datējams ap 1782.g., bet torņa 8-šķautnainā piramīdu un baroka apakšdaļu uzbūvēja 1756.g., baznīcu atjaunojot pēc Pētera I iebrukuma. Tad altāra velvēs  un galvenās jomās svinīgi par piemiņu iebūvētas Pētera I mestās granātas.  Būvēta romānikas - gotikas stilā. Viena no baznīcas īpatnībām esot bijis zvans, kas piekārts  tornim priekšpusē - lai tālāk skanētu. Viena no centrālajām katedrālēm - viduslaikos tās zvani piesauca uz publiskajiem sodiem, bet šobrīd tajā kalpo Latvijas Katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

11.Zviedru vārti

Vienīgie vārti, kas saglabājušies no pilsētas aizsargmūru vārtiem. Tie veidojušies izlaužot namā  noslēdzamu caurbrauktuvi 1698.g., lai savienotu mūra ārpusei piebūvētos namus un kazarmas ar iekšpilsētu. Tāpat kā citus vārtus, tos atvēra, saulei lecot, un aizvēra, saulei rietot.

12.-13.Pulvertornis un Bastejkalns

Pulvertornis (12.) Celts ap 1330.g. kā viens no nocietinājuma torņiem. Savu nosaukumu guvis 17.gs., kad no tā izplatījusies neciešama dūmu smaka, kas, torņa lielgabaliem dārdinot, uzgūlās tuvākajai apkārtnei. Citi gan stāsta, ka tajā tika glabāts pulveris, kas gan ir maz ticams, jo tolaik pulvera glabāšanas vieta bija pilsētas lielākais militārais noslēpums. Šobrīd ēkā atrodas Kara muzejs.  Bastejkalns (13.) radies 19.gs. vidū, nojaucot pilsētas aizsargvaļņus, kuru augstums vietām sasniedza 4m, un ierīkojot apstādījumu bulvāri un zonu.

14.Kronvalda parks (1863). A.Puškina piemineklis

Parks sākotnēji veidots kā parks vācu armijas kareivjiem un bija slēgts, jo ierīkota šautuve, situācija nemainījās arī brīvvalsts laikā, kad arī jaunā armijas virspavēlniecība vēlējās saglabāt savas privilēģijas. Tomēr 1927.g. parks tika atvērts iedzīvotājiem. Sākumā veidots kā dabiska koku audze, bet vēlāk papildināts ar ozoliem, ošiem u.c. lapu kokiem. Parkā novietots ievērojamā krievu dzejnieka A. Puškina piemineklis. A.Puškins Rīgā nekad nav bijis, lai gan stipri vēlējies, jo Rīgā dzīvoja viņa mūza Anna Kerna, Rīgas garnioza komandanta divīzijas ģenerāļa Jermolaja Kerna sieva, kurai viņš veltījis daudzus izcilus dzejoļus un rakstījis vēstules. Piemineklis Annai Kernai atrodas pavisam netālu - pie Ave Sol koncertzāles.

15.Aleksandra I arka, Viestura dārzs

Parkā iebrauksiet pa Aleksandra I arku, kas izvietota kā uzvaras simbols pār Napoleonu 1812.g. Arku rotā 4 bronzas medaljoni, kuros attēloti kara un miera simboli. Viestura dārzs ierīkots 1771.g. cara Pētera I vajadzībām blakus  vasaras rezidencei. Vēlāk parkā norisinājās dažādi izklaides pasākumi. Parkā uzstādīta latviešu komponistu siena un ir notikuši arī Vispārējie dziesmu svētki - latviešu folkloras festivāls, kas tradīciju saglabājis vēl šodien, bet nu jau noris citā vietā un pulcina 12 380 dziedātāju.

16.Jūgendstils Vīlandes ielā

Jūgendstils jeb Art Nouveau ir  mākslas un arhitektūras virziens 19.gs.beigās. - 20.gs.sākumā. Jūgendstilam Rīgā izveidojās vairāki virzieni. Ielā ir daudz jūgenstila namu, viens no izteiksmīgākajiem ir nams nr. 14 (K.Pēkšēns, 1909), kas ir stateniskā jūgendstila paraugs, tajā dominē vertikālas līnijas, ir neoklasicisma iezīmes. Ēka ir mēreni rotāta ar ciļņiem, kuru noformējumā izmantots bites motīvs - strādīguma un čakluma simbols.

17.- 18.Alberta iela 13, 12

Nams Nr. 13 (1904, 17.) -  dekoratīvā jūgentstila paraugs.  Būvēts pēc M.Eizenšteina projekta - dekoratīvā jūgendstila meistara. Plašāk gan pasaulē ir pazīstams viņa dēls Sergejs Eizenšteins- slavens padomju Krievijas kinorežisors. Nams Nr. 12, (K.Pēkšēns, 1903, 18.) celts nacionāli romantiskajā jūgendstilā, tā ornamentālajos ciļņos redzami stilizēti vietējās augu un dzīvnieku valsts motīvi – skujas, čiekuri un vāveres, bet tornis akcentē ielas stūri. Šobrīd ēkā ir iekārtots Jūgendstila muzejs.

19.Jūgenstils Alberta ielā

Lielākā daļa namu būvēti pēc M. Eizenšteina projekta dekoratīvajā jūgendstilā, viens no skaistākajiem ir nams Nr. 4.- ar daudziem simboliem un neparastu fasādes plānojumu. Atiku virs dzegas rotā trīs medūzu galvas ar kliedzienā pavērtām mutēm. Sānu rizalītus vainago lauvu figūras, kas simbolizē drošību un aizsardzību. Logailas fasādes centrālajā daļā veidotas neparastā konfigurācijā. Otrajā stāvā tās atgādina burtu „T”, ceturtajā stāvā – atslēgas caurumu, bet trešajā stāvā tās vizuāli saplūst vienotā lielā ovālā.

20.Kristus piedzimšanas katedrāle(P.Flūgs, 1876-1884)

Viena no skaistākajām, lielākajām un vislabāk atjaunotajām pareizticīgo katedrālēm Baltijā. Veidota neobizantiešu stilā ar dzelteno ķieģeļu būvapjomu vainagojošiem pieciem kupoliem. Sienas un griestus krāsojuši Imperatora Mākslas akadēmijas profesori Šamašins un Veresčagins, tagad krāsojumi atjaunoti. 1963.g. baznīcai tika noņemti zvani un nozāģēti krusti pēc PSRS kultūras ministres vizītes Rīgā. Leģenda stāsta, ka cilvēks, kurš naktī nozāģēja krustus, esot nokritis no baznīcas kupola un gājis bojā. Savu darbību katedrāle atsāka 1991.g., un atjaunota par ziedotāju līdzekļiem.

21.Brīvības piemineklis

Celts 1935.g. pēc K. Zāles projekta, simbolizējot Latvijas Neatkarības pasludināšanu 1918.g. 18. novembrī. Piemineklī ir 4 skulptūru grupas, kas simbolizē tautas labklājības pamatu - darbu, kultūru, ģimeni un Tēvijas sargus. 49 m augstumā paveras obelisks- Brīvība, ar 3 zvaigznēm izstieptajās rokās, kas simbolizē Latvijas novadu- Kurzemes, Vidzemes un Latgales - vienotību.

22.Latvijas Nacionālā opera

Latvijas Nacionālās operas nams būvēts klasiskās formās ekletisma stilā 1863.g pēc izcilā arhitekta Ludviga Bošteina projekta, viņš arī  uzbūvējis vairākas pilis Pēterburgā - Ķīniešu pili, pili Helenai Pavlonai, Domes namu u.c. ievērojamas ēkas. To rotā  teātra tematikai veltītas skulptūru grupas- divas sievietes abpus lirai - traģēdija un komēdija uz nama jumta, drāmas ģēnijs, kas savalda panteru - mežonīgo fantāziju - frontona virsotnē, un Apollons - dzejas un mūzikas - simbols ar pavadošajām mūzām frontona centrā.

23.Piemineklis Latviešu sarkanajiem strēlniekiem, Latvijas Okupācijas muzejs

Piemineklī redzami 3 granītā cirstu sarkano strēlnieku tēli - komisāra, pilsētas strādnieka un zemnieka, kas stāv cieši plecu pie pleca sardzē  priekštilta pozīcijā. Latviešu sarkanie strēlnieki bija savulaik personiskā Ļeņina gvarde, daudzi gāja bojā Staļina „tīrīšanā“ 1937.g. Latvijas Okupācijas muzejs. Vienīgais okupācijas muzejs pasaulē, izveidots ar mērķi atgādināt, ko ar Latvijas iedzīvotājiem izdarīja okupācijas vara no 1940.-1991.gadam. Muzejs moderni iekārtots,  bagāta ekspozīcija, apmeklētājiem ir unikāla iespēja iepazīties ar dažādiem okupācijas varu dokumentiem. Veidots, pārveidojot Latviešu strēlnieku muzeju pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.

 

Meklēt naktsmītni

Galerijas

  • Meklēt pasākumu