Piemineklis Paulam Valdenam

Pauls Valdens (1863. – 1957.) bija latviešu izcelsmes ķīmiķis. Lai arī dzimis latviešu ģimenē, agri vien Valdens nokļuva vācu sabiedrībā un pārvāciskojās. Studējis pie Nobela prēmijas laureāta Vilhelma Ostvalda, attīstot viņa pētījumus, Valdens kļuva par jaunas nozares – fizikāli organiskās ķīmijas pamatlicēju.

Pasaules ķīmijas vēsturē Paula Valdena vārds ierakstīts, pateicoties Valdena apgriezenības likumam, kā arī Valdena reizinājumam – par šīm abām lietām Valdens 1913.un 1914.gadā tika nominēts Nobela prēmijai un būtu to arī saņēmis, ja ne Pirmais pasaules karš. Vēlāk Valdenu arī iecēla par jaundibinātās Latvijas Universitātes pirmo rektoru, taču viņš šo amatu nepieņēma – universitātē lekcijas bija paredzēts lasīt tikai latviešu valodā, taču Valdens bija pārliecināts, ka zinātne nevar būt tikai šauri nacionāla. Savu zinātnisko darbu viņš turpināja Vācijā, kur vēl 93 gadu vecumā turpināja lasīt lekcijas.

Piemineklis Valdenam ir mūsdienīgs, ar zinātnieka skatienu. Tā idejiskais tēvs ir akadēmiķis Jānis Stradiņš, kuram piederēja ideja piemineklī izmantot ķīmiskos simbolus, Valdena apgriezenības motīvu. Piemineklis arī raksturo zinātnes atvērtību – abos virzienos, uz austrumiem un rietumiem -, izvietoti Valdena portreta bareljefi. Pieminekli izstrādājis tēlnieks Andris Vārpa, tas uzstādīts 2003.gada oktobrī.