Iepazīsti Latvijas mūziķus – 12 uzmanības vērtas grupas
Pievienot kalendāram »Latvijas mūzikas skatuve ir krāšņa un dažāda – lai to iepazītu, vērts sekot LiveRīga ekspertu ieteikumiem. Ja nu redzat kādu no zemāk minētajiem vārdiem uz koncertu afišām, dodieties – nenožēlosiet! Gandrīz neviena no zemāk minētajām grupām, lai publikai neradītu pārsātinājuma sajūtu, koncertus nesniedz pārāk bieži, tāpēc iespēju tos apmeklēt ir lietderīgi nevilcinoties arī izmantot. Grupas sakārtotas dilstošā secībā, salīdzinot pēc vidējā uzstāšanās biežuma Latvijā.
Par grupas popularitāti dzimtenē liecina pirmkārt tas, ka lielākajās koncertu vietās viņi spēj savākt vairāk auditorijas nekā pasaulslavenas grupas. Pateicoties perfektiem dziesmu aranžējumiem un harismātiskajam solistam, kurš ar savu pozitīvo tēlu patīk vai katram no pusaudža līdz senioram, šo piecu puišu koncerti pat tiek salīdzināti ar Latvijas nacionālo lepnumu – Dziesmu svētkiem, kad publikai dzied tūkstošiem koristu.
Metālistu aprindās ārpus Latvijas vispazīstamākā grupa savā mūzikā līdzās tradicionālajam roka arsenālam izmanto autentiskus instrumentus, senu tērpu kopijas un stāstus par baltu tautu vēsturiskajām cīņām ar iebrucējiem no krustnešu laikiem 13.gadsimtā līdz latviešu strēlnieku cīņām 20.gadsimta sākumā. Skyforger jebkurā pasaules malā dziedot pieturās pie latviešu valodas, bet viņu diskos atrodami arī tekstu tulkojumi angļu valodā. Pēdējais albums Kurbads izdots slavenajā amerikāņu smagās mūzikas ierakstu kompānijā Metal Blade.
Latviešu tieksme uzķerties mūzikā uz visa, kas saistīts ar Īslandes vārdu un divu muzikāli talantīgu pazīstamas vokālās grupas dalībnieku vēlme uztaisīt popmūzikas projektu vainagojās ar duetu, kas sākotnēji slēpās aiz pandu maskām un apvija sevi ar pašu izdomātām leģendām. Nu tas viss ir nostrādājis nevainojami un Instrumenti ir viena no vērā ņemamākajām Latvijas popgrupām, kas savos sacerējumos neslēpj zināšanas arī klasiskajā mūzikā.
Dziesminieks, kurš ieguva popularitāti jau tūliņ pēc savas solo darbības uzsākšanas ar diviem pirmajiem radiosingliem un arī kā Kings Of Convenience un Nouvelle Vague Rīgas koncertu iesildītājs. Nu no akustiska "ugunskura dziesminieka” viņš pārtapis pārliecinošā popmāksliniekā, kurš uzstājas ar pavadošo sastāvu un nereti papildina savu mūziku ar elektroniskiem deju mūzikas elementiem kā to pasaulē dara daudzi, kas iederas zem birkas singer songwriter.
Pirmā grupa Latvijā, kas pirms gandrīz trīsdesmit gadiem, ņemot par pamatu dibinātājas Ilgas Reiznieces atlasītus tautas dziesmu tekstus, radīja mūziku, kam tika dots jauns žanra nosaukums postfolks. Latviešu tautas mūzikai raksturīgais dziedājums laika gaitā ieguvis „internacionālā” world music iezīmes, un tādiem tautas mūzikai "piederīgiem” instrumentiem kā dūdām, koklei, vijolei Iļģu dziesmās pievienojas roka ģitāra, bass un bungas.
Vesels arsenāls citkārt pa vienam vai diviem izmantoto dūdu un senlaicīgo sitamo instrumentu spēj sarīkot tādu rituālam līdzīgu trobeli, ka pastiprināmās ierīces pat nav vajadzīgas. Grupa radās, diviem puišiem, kuri spēlējuši gan Iļģos, gan Skyforger, sapulcējot ap sevi veselu pulku vīru, kas būtu gatavi radīt mūziku tikai ar dūdu un bungu palīdzību, jo folkloras materiālos atrodamas ziņas, ka šāda muzicēšana senatnē pastāvējusi. Lielākoties Auļi spēlē instrumentālu mūziku, bet tās repertuārā ir arī tautas dziesmu apdares ar vokāliem.
Tumša skatuve un sirreālas video kolāžas, kas projicējas skatuves fonā un spocīgi krīt arī uz mūziķiem, lieliski papildina viņu muzikālo priekšnesumu, kas ir smagnējs un psihedēlisks, liekot viņu koncerta apmeklētājiem sastingt. Bet par palikšanu šādā stāvoklī uz visiem laikiem nav jāraizējas, jo Soundarcade prot beigt savus priekšnesumus ātrāk nekā uzmanīgākie klausītāji sāk domāt, ka jādodas pēc alus. Tool un Mogwai audiovizuālo koncertizrāžu apburtajiem noteikti šī grupa ir jāredz.
Pamatīgās vecu analogo sintezatoru grēdas, kas uz skatuves sakrāmētas grupas koncertos, patiešām, atšķirībā no daudzām citām mūsdienu sintpopa grupām, tiek spēlētas. Dziesmas ir lielākoties melodiskas un lipīgas, bet tumšas kā nakts un aukstas kā ledus – grupu iedvesmojuši ne vien Depeche Mode, kuru fanu kustība visā Baltijā ir bezmaz šīs grupas fanu aktivitātes sinonīms, bet arī The Cure agrīnā daiļrade un Joy Division.
Sanākot kopā bijušajiem vairāku ietekmīgu Rīgas underground indie un pankgrupu mūziķiem, radās ideja sākt spēlēt ko krietni jautrāku, pieaicinot pūtējus un tā radās pirmā grupa Latvijā, kas savu stilu dēvēja par ska. Pagrīdes rūdījums atstājis viņu tekstos pietiekami daudz sociālas smeldzes un veselīgas pašironijas par postpadomju laika paaudzi, kuras prototipi nereti ir Voiceks Voiska dziesmu varoņi.
Desmit gadu pastāvēšanas laikā šī Latvijas gleznainajā pilsētā Kuldīgā radusies grupa jau paspējusi paviesoties ar koncertiem visā Eiropā. Šis sastāvs spēj aizraut jebkuras tautības klausītājus ar savu pozitīvi aizrautīgo muzicēšanas manieri, kas atgādina Serbijā dzimušo un daudzviet populāro turbofolka žanru. Tiesa gan, atšķirībā no Balkānu kolektīviem, Oranžajās brīvdienās ir "tikai” desmit cilvēku, tāpēc ir lielāks akcents uz ģitārām, kamēr pūtēji dzied, bet lielākās uzstāšanās vietās neizpaliek akrobātikas elementi un uguns šovs.
Vecākā aktīvi spēlējošā Latvijas pankroka grupa, kuras mūzika gluži kā pieredzes bagāta panka ādas jaka ar uzšuvēm un nozīmītēm, apaugusi ar ska, regeja un psihedelijas elementiem. Grupas vienīgais dalībnieks, kurš spēlējis Inokentijā Mārplā visu tās darbības laiku, dziesmu un grupas simbolikas dizaina autors ar iesauku Dambis, ir arī aktīvs latviešu neatkarīgās mūzikas popularizētājs. Inokentijs Mārpls ir vienīgā latviešu grupa, kas visus savus albumus izdevusi arī vinila plates formātā.
Bijušo metālistu pievēršanās popmūzikai nav nekas jauns, tomēr skaļu un agresīvu ģitāru papildināšana ar new wave elektroniku un lipīgākām, vieglāk līdzi dziedamām melodijām pirms desmit gadiem Dzelzs vilku nopietni pieteica uz Latvijā pieprasītāko grupu skatuves. Nekur nepazuda arī mūžīgās mīlas kaisles un šķiršanās sāpju dialogs rokenrola nereti nežēlīgi tiešajā valodā Dzelzs vilka dziesmu tekstos un viņu dzīvajā muzikālajā izpildījumā uz skatuves.
Iesaka neatkarīgs eksperts, ilggadējs mūzikas žurnālists un DJ Uldis Rudaks.
Email »
Drukāt »
Ziņot redakcijai »
Galerijas
