Izbaudi Rīgu

Rīgas Brāļu kapi

Brāļu kapi Rīgā ir izcilākais un lielākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem. Kapos guldīti aptuveni 2000 varoņi, to skaitā ap 200 nezināmie.

Brāļu kapi atrodas Rīgas ziemeļaustrumos – 5 km no pilsētas centra un aptver 9 ha lielu teritoriju. Brāļu kapi iekārtoti 21 gada laikā, periodā no 1915.līdz 1936.gadam. Brāļu kapu memoriālais ansamblis ar savu dziļo māksliniecisko izteiksmi un tajā pausto ideju ir Latvijas nacionālais lepnums. Tas ir pirmais šāda veida ansamblis Eiropā, autors – tēlnieks Kārlis Zāle.

Brāļu kapu memoriālajā ansamblī ietilpst trīs daļas: Pārdomu ceļš ar 205 m garo liepu gatvi, Varoņu terase ar Svētās uguns altāri un ozolu birzi un Kapulauks, kuru noslēdz Latvijas siena ar ansambļa vainagojošo skulpturālo grupu – Mātes tēlu ar kritušajiem dēliem (sauktu arī par Māti Latviju).

Ansamblis ainavas, skulpturālo tēlu un arhitektūras valodā apliecina tautas pateicību kritušajiem varoņiem. Tautas klātbūtni izsaka gan ainava, izmantojot Latvijas ainavai, lauku sētai un folklorai raksturīgos elementus – liepas, ozolu, bērzu, mežrozīti u.c., kā arī tēlniecība, ienesot ansamblī heroizētus senlatviešu karavīru tēlus, kā arī papildinot tos ar heraldiku, kas atspoguļo Latvijas (1936.g.) administratīvo iedalījumu: četrus valsts apgabalus – Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; 19 apriņķus un 59 pilsētas. Urnās zem Mātes Latvijas tēla sabērtas 517 riekšavas zemes – no katra Latvijas pagasta pa vienai. Arhitektūrā izmantots no Latvijas zemes dzīlēm izceltais šūnakmens.

Brāļu kapos ir 13 tēlnieciskas grupas. Ieejas vārtos ir divi Sērojošie jātnieku pāri. Virs tiem - Latvijas Lielais ģerbonis, divas krusta zīmes un gadu skaitļi “1915 - 1920” (padomju varas laikā – iznīcināti). Kapulauka sānos atrodas divas izteiksmīgas Ievainoto jātnieku grupas: nāve it kā izsmēlusi seno karavīru spēkus, taču pārdabiska spēka iemiesotie zirgi tos cenšas atgriezt dzīvē. Kapulauka centrālā zālāju partera ievadījumā novietoti Divi brāļi. Pie viņu kājām – tēlnieka K. Zāles atdusas vieta. Visbagātākā ar tēliem ir ansambli nosedzošā Latvijas siena. Četri ceļos noslīgušie tēli simbolizē Latvijas apgabalus. Virs tiem – sienas augšdaļā – Cīņas motīvs, kurā dīvainā vīzijā garām aizslīd agrāko cīnītāju stāvi. Latvijas sienas centrālās daļas noslēgumā – Mātes Latvijas tēls, kurā ietvertas tautas skumjas un pateicība kritušajiem varoņiem. Zem tā lielais krusts (padomju okupācijas laikā – iznīcināts). Nepabeigtajos Strēlnieku vārtos atrodas skulptūra Senči.