Rīgas ekonomikas nozaru dinamika pēdējā desmitgadē bijusi visai atšķirīga. Pirms 15 gadiem galvaspilsētas lielākā ekonomikas nozare bija apstrādes rūpniecība, tā radīja ap 23 % no pievienotās vērtības pilsētā. Turpmākajos gados, tāpat kā valstī kopumā, apstrādes rūpniecības attīstība ir bijusi lēnāka nekā citās nozarēs, 2007. gadā tās īpatsvars samazinājās līdz 8,7 %. Rīgas ekonomikā laikā no 2004. gada līdz 2007. gadam īpaši strauja attīstība vērojama iekšējā tirgus nozarēs – tirdzniecībā, būvniecībā un komercpakalpojumos, šīm nozarēm 2007. gadā sasniedzot 52 % no pilsētas kopējās pievienotās vērtības. Ekonomikas lejupslīde ir izdarījusi korekcijas galvaspilsētas nozaru struktūrā. Būtiski sarūkot aktivitātei iekšējā tirgus nozarēs, īpaši tirdzniecībā un būvniecībā, abu šo nozaru īpatsvars pilsētas kopējās pievienotās vērtības struktūrā divu pēdējo gadu laikā ir sarucis par 6,5 procentpunktiem. Lai gan rūpniecības īpatsvars pagaidām nav pieaudzis, Latvijas ekonomikas orientācija uz eksportspējīgas produkcijas ražošanu turpmākajos gados var palielināt šīs nozares lomu arī Rīgas ekonomikas struktūrā. Pēdējos divos gados nedaudz palielinājies arī transporta nozares īpatsvars pilsētas nozaru struktūrā.

Komerpakalpojumi

Ekonomiskā aktivitāte pilsētas lielākajā ekonomikas nozarē – operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un komercdarbības pakalpojumi 2009. gadā nav samazinājusies, uz kopējā krituma fona šī nozare ir visai būtiski palielinājusi savu īpatsvaru, sasniedzot 24 % no kopējās pievienotās vērtības pilsētā. Lielākais īpatsvars šīs nozares pievienotajā vērtībā, ap 60 %, ir aktivitātēm, kas saistītas ar operācijām nekustamo īpašumu jomā. Kaut gan bija vērojams būtisks īpašumu cenu kritums un aktivitātes samazināšanās šajā jomā, apakšnozares pievienotā vērtība pēdējos gados nav mainījusies. Šajā nozarē papildus operācijām ar nekustamo īpašumu ietilpst arī plašs komerciālo pakalpojumu spektrs – transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu iznomāšana, datorpakalpojumi, zinātniskā pētniecība u.c.

Rūpniecība

2009. gadā apstrādes rūpniecībā bija vērojams būtisks ražošanas apjoma samazinājums. Pilsētas rūpniecībā tika saražota produkcija 1,1 miljardu latu apjomā, kas bija par 30 % (faktiskajās cenās vērtējot) mazāk nekā 2008. gadā. Arī ņemot vērā ražotāja cenu samazinājumu par 4,7 %, ražošanas apjoma kritums nozarē ir ievērojams, pārsniedzot 25 % gadā. Rīgas īpatsvars kopējā Latvijas apstrādājošās rūpniecības produkcijā ir samazinājies no 43 % 2008. gadā līdz 41 % 2009. gadā. Ap 50 % no Rīgā saražotās rūpniecības produkcijas eksportē uz ārvalstīm.

Tirdzniecība

Tirdzniecības īpatsvars pilsētas nozaru struktūrā pēdējo divu gadu laikā ir sarucis par 4,5 %. Tomēr tirdzniecība (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un sadzīves aparatūras remonts) šobrīd joprojām ir otra lielākā pilsētas ekonomikas nozare, kurā tiek radīti ap 19 % no kopējās pievienotās vērtības pilsētā un nodarbināti ap 88 tūkstošiem cilvēku (22 % no kopējā nodarbināto skaita).

Materiāls sagatavots sadarbībā ar RD PAD un www.investinriga.com