Elektroapgāde

Rīgas pilsēta elektroenerģiju pamatā saņem no vienotās energosistēmas elektrotīkliem, no Rīgā izvietotajām divām 330 kV (Imanta, Bišuciems) un divdesmit četrām 110 kV apakšstacijām (Andrejsala, Šķirotava, Krasts, Grīziņkalns, Jāņciems, Centrālā, Mīlgrāvis, Sarkandaugava, Vairogs, Purvciems, Hanza, Vecmīlgrāvis, Bastejkalns, Salamandra, Iļģuciems, Daugavgrīva, Bolderāja I, Bolderāja II, Zunda, Tīraine, Mārupe, Torņakalns, Matīss un Zolitūde) un divām termoelektrostacijām (TEC-1,TEC-2).

AS „Latvenergo ” plānotie izbūves un rekonstrukcijas darbi laika periodā līdz 2012. gadam.

Elektroapgādes objektu būvniecības un rekonstrukcijas termiņi (sevišķi 110 kV apakšstaciju un līniju būvniecībai) ir saistīti ar lielāko patērētāju un pilsētas infrastruktūras objektu attīstību. Jaunu 330 kV un 110 kV apakšstaciju iespējamais izvietojums ir ņemts vērā Rīgas pilsētas attīstības plānā līdz 2018. gadam.

Siltumapgāde

Rīgas siltumapgādes attīstības koncepcijā 2006.- 2016.gadam noteikti siltumapgādes attīstības galvenie virzieni, kas jāievēro, plānojot un realizējot pasākumus siltumapgādes nodrošināšanā, siltumapgādes sistēmu, arī siltuma avotu modernizācijā, servisa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, energoefektivitātes paaugstināšanā, energopatēriņa samazināšanas plānošanā un realizācijā, kā arī tarifu veidošanā. Notiek modernizācija un pāreja uz koģenerācijas sistēmām, kas ir energoefektīvākas. Centrālo siltumapgādi Rīgas teritorijā nodrošina AS „Rīgas siltums”. Rīgas pilsētas centralizētā siltumapgādes sistēma sastāv no divām galvenajām  daļām – t.s. Labā krasta un Kreisā krasta siltumapgādes sistēmām. Kopējais siltumapgādes tīklu garums Rīgā ir 732 km, no tiem lielākā daļa tīklu (543 km) veido Labā krasta sistēmu. Rīgā patērē 52% no centralizēti piegādātā siltumenerģijas daudzuma valstī. Veicot siltumapgādes sistēmas rehabilitāciju atbilstoši pirmajai Rīgas siltumapgādes attīstības koncepcijai 1997.–2010.gadam, sakārtojot patērētāju iekšējās siltumapgādes sistēmas un apmācot servisa personālu, kā arī stabilizējot tarifus, Rīgā jau paveikts nozīmīgs darbs centralizētās siltumapgādes tuvināšanai tās klasiskajam variantam. Ar centralizēto siltumapgādi tehniski ir apgādāti ap 80% (74% pēc 2004./2005.gada datiem) no kopējās apdzīvojamās platības.

Gāzes apgāde

Rīgas pilsētas un tās apkārtējās teritorijas ar gāzes apgādi nodrošina trīs gāzes regulēšanas stacijas (turpmāk – GRS): GRS „Rīga – 1”, GRS „Rīga – 3”, GRS „Ziemeļi”.

Kopējais sadales gāzesvadu sistēmas garums Rīgā un tās apkārtnē ir aptuveni 2,7 tūkst. km.

Ūdensapgāde

Centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus pilsētas teritorijā nodrošina pašvaldības SIA „Rīgas ūdens”. Tā centralizēti apkalpo aptuveni 90% iedzīvotāju. Rīgā ir viena virszemes ūdensgūtve – Daugava un 7 pazemes ūdensgūtves. Ūdensgūtvju ražīgums apmēram divas reizes pārsniedz esošo patēriņu, tāpēc tās tiek izmantotas ar mainīgu jaudu atkarībā no gada perioda, veicamā remonta ūdensgūtvēs un pilsētas tīklos. Jaunciema apkaimē ir patstāvīga ūdensapgādes sistēma (apmēram 2500 iedzīvotājiem). Ūdeni iegūst no artēziskajām akām ar sūkņiem. Pirms piegādes patērētājiem to atdzelžo un mīkstina. Pēdējos gados Daugavas ūdensgūtves attīrīšanas ietaišu modernizācijā, arī attīrītā ūdens ozonēšanai, ieguldīti lieli līdzekļi. Pēc šiem darbiem Daugavas stacijas ūdens atbilst visiem ES kvalitātes rādītājiem. Bet pazemes ūdens kvalitāte dzelzs un mangāna saturā ne visās ūdensgūtvēs atbilst ES standartiem. Kopējais ūdensvada tīkla kopgarums ir 1392 km. Aptuveni 90% no Rīgas ūdensvada caurulēm ir no metāla (ķets vai tērauds) bez iekšējiem pretkorozijas pārsegumiem.

Sadzīves kanalizācija

Centralizētos kanalizācijas pakalpojumus Rīgas pilsētā nodrošina pašvaldības SIA „Rīgas ūdens”. Tos izmanto aptuveni 81% pilsētas iedzīvotāju. Pakalpojuma nodrošinājums pieejams lielākajā pilsētas esošās apbūves daļā, izņemot dažus

mazstāvu individuālo dzīvojamo namu rajonus. Notekūdeņus Rīgas pilsētā savāc, izmantojot pašteces kanalizācijas tīklus. Savāktie notekūdeņi sūkņu stacijās tiek pārsūknēti uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (turpmāk tekstā

NAI) „Daugavgrīva”, kas atrodas pilsētas ziemeļu daļā. NAI „Daugavgrīva” 2008.gadā attīrījusi 58 539 178 m3 notekūdeņu, no tiem 57 219 319 m3 jeb vidēji 156 765 m3/d bija no Rīgas pilsētas, bet pārējie no Jūrmalas pilsētas. Turklāt, tai skaitā 9 236 935 m3/g ir lietus ūdeņi. Pēc pagājušajā gadsimta 90. gados novērotās notekūdeņu daudzuma samazināšanās notekūdeņu daudzums salīdzinājumā ar 2006.gadu ir palielinājies par 9%.

Kopējais kanalizācijas tīkla garums ir 1078 km.

Telekomunikācijas

Elektronisko sakaru tīkls – pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus, tīklos.  Kaut gan elektronisko sakaru tīkls pārklāj gandrīz visu Rīgu, ir iespējama atsevišķu teritoriju attīstība, bet tāpēc būs nepieciešams izbūvēt jaunus elektronisko sakaru tīklus un jārekonstruē esošie.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar RD PAD un www.investinriga.com