Mūžīgā sasaluma atgrieztie

1) Čurapčinskas mamuts
1991. gada vasarā, "Sinneges-Jureh" apvidū (aptuveni  3 km uz rietumiem no Čurapčinskas aula), vietējais iedzīvotājs  M.P.Everstovs, ledū nejauši atrada no mūžīgā sasaluma atkusušu mamuta galvaskausu.  Atraduma ieinteresēts Everstovs pats mēģināja turpināt izrakumus, tomēr pārliecinājās, ka vienam pašam tas nav pa spēkam. Evrestovs vērsās vietējā pašvaldībā pēc palīdzības. Iesaistot izrakumu darbos citus interesentus, studentus un traktoru, viņam izdevās izrakt visu galvaskausu un vēl dažus citus skeleta kaulus.  Diemžēl, neprofesionāli veicot izrakumu darbus, galvaskauss tika stipri bojāts. 

1991. gada rudenī, par šo atklājumu uzzināja Sahas Republikas Zinātņu akadēmijas ”Mamuta  muzeja” speciālisti.  1992. gadā tika organizētas vairākas paleontoloģiskas ekspedīcijas, bet  lielo plūdu dēļ, kas regulāri piemeklēja Čurapčinskas novadu, darbs regulāri tika atlikts. Izrakumi tika pabeigti tikai 1993. gada augustā/septembrī. Ar buldozeru tika attīrīta 12-14 metrus gara, 7-8 m plata, un līdz 1,5 m dziļumam, liela platība. Pēc tam izrakumi tika veikti ar lāpstām, rūpīgi pārmeklējot katru kubikcentimetru mālainās zemes. Tika izrakts viss mamuta skelets, bet diemžēl daļa kaulu: augšstilbi, vairāki mugurkaula skriemeļi un ribas, izrakumu darbu laikā, tika nozagti tieši no izrakumu vietas. Atrastie kauli tika pārvesti uz Jakutijas „Mamuta muzeju”, kur mamuta skelets tika restaurēts un samontets vienā veselā.

Spriežot pēc dažām īpašām pazīmēm, skelets kādreiz ir bijis 30 – 35 gadu vecs mamuta tēviņš. Ņemot vērā, ka mamuti, tāpat kā ziloņi, turpināja augt līdz sirmam vecumam,  atrastā skeleta izmērs ir ļoti liels šādam, salīdzinoši nelielam, vecumam. Skeleta skausts atrodas aptuveni 320 cm augstumā, kas ir tuvs maksimālam Mammuthus primigenius augumam.

Zinātnieki, spriežot pēc skeleta zobu formas, uzskata, ka Čurapčinskas mamutu var attiecināt uz Mammuthus primigenius vēlāko tipu. Šie dzīvnieki bija plaši izplatīti visā Z-Eirāzijā, vēlajā Pleistocēna ērā. Čurapčinskas mamuts ir vienīgais atrastais Mammuthus primigenius vēlākā tipa skelets Jakutijā. Tā vecums ir aptuveni 35 000 gadi.

2) Ļahovas mamuta mazuļa āda.

1995. gada vasarā, ģeologs A. A. Arhangelovs Lielajā Ļahovas salā, Eterikanas upes grīvā,  atrada jauna mamuta  ādas gabalu. Tā tika atrasta salas piekrastes smilšu nogulās. Nogulējusi gadu tūkstošus zem mūzīgā ledus, kas bija izveidojies Neopleistocēna laikmeta otrajā pusē. Bet, globālās sasilšanas rezultātā, ledus, salas krasta līnijā atkāpās, kā rezultātā, Ļahovas mamuta āda atbrīvojās no mūžīgā sasaluma ledus skavām.
Ādas izmēri: garums - 185 cm, augstums – 75 cm, svars – 8,1 kg.  Āda ir no dzīvnieka kreisā sāna puses. Priekšējā, augšēja daļā ir redzama labi saglabājusies auss un acs orbīta. Ausij ir neparasta, gredzenveidīga forma 30 cm diametrā, kas liecina par kādu slimību vai fizioloģisku deformāciju, jo normāli mamutiem auss ir trīstūrveidīga un plakana. Auss apgabalā un augstāk ir labi saskatāms tumši brūns apmatojums. Uz ādas ir labi saskatāma žokļa vieta.
Ādas vecums ir 26 860 gadi., un tā no Ļahovas salas tika nogādāta uz Jakutijas Mamuta muzeju.
Mamuts ir miris  kargina epohā, vēlajā neopeistocēna ērā. Iespējasms, dzīvnieks tika iestidzis plūstošajos dubļos, vai tamlīdzīgā vietā un tādā veidā gājis bojā.

3)Šandrinskas mamuta iekšējie orgāni.

Shandrinskas mamuts  atklāja 1971. gadā  D. Kuzmins labajā krastā. Šandrinas upes labājā krastā, pie ietekas  Indigirkas upē, 110 km uz austrumiem no Čokurdakas ciema, Sahas Republikā (Jakutija). Izrakumi tika veikti 1972 gadā. Mamuta skelets tika atrasts guļam uz labajiem sāniem, un spriežot pēc visa, tas bija miris dabīgā nāve.
Mamuts bija liels, 60 gadus vecs tēviņš. Vecums tika noteikts pēc mamuta zobu nodiluma pakāpes.
Pirmo reizi izrakumu vēsturē tika izdevies atrast tik labi saglabājušos mamuta iekšējos orgānus ar kopējo svaru -  300 kg. Iekšējie orgāni, iespējams, tik labi saglabājās, pateicoties taam, ka  mirušais mamuts ātri pārklājās ar nekonsolidētām nogulsnēm. Iekšējie orgāni  saldētā veidā tika nogādāti Jakutijas Mamuta muzejā.
Mamutam bija novājināts organisms, kas tika veicinājis viņa nāvi, par to liecina sekojošas pazīmes: noslāņošanosuz zarnu sieniņām,  plašas asiņošanas rezultātā, tāpat ir konstatēta asiņošana mamuta aknās un nierēs. Bioķīmiskie izmeklējumi liecina, ka  Šandrinskas mamuta fizioloģija un gremošanas orgānu darbība ir līdzīga mūsdienu atgremotāju darbībai.
Izmeklējot mamuta  kuņģa-zarnu trakta saturu, tajā tika atklāti  80% augu masas  15% -  sakošļāti koka zari un mizas, un 1% - lapas un sūnas. Tika konstatēti 20 dažādu augu veidi.
Mamuts miris laikā vēlajā Neopleistocēnā. Tā absolūtais vecums ir 41 140 gadu.

4)Mamuta ilknis.
Šis, pusnobrieduša mamuta tēviņa ilknis tika atrasts Boulkalahas upes krastā, 1995. gadā. Ilkņa garums ir 295 cm, svars 66,60 kg. Šādas kvalitātes ilkņi ir ļoti pieprasīti visā pasaulē, un jau XVIII gs, uzņēmīgi cilvēki lielās laivās tonnām vāca un veda ilkņus pārdošanai. Mūsdienu pasaulē šīs organisko materiālu vērtība palielinājusies vairākas reizes, jo visā pasaulē ir aizliegta ziloņkaula ieguve.. Mamuta ilkņa vertību vēl jo vairāk palielina tā krēmveida krāsa, skaista tekstūra, izturība un retuma faktors. Ilkņa zinātniskā vērtība ir ne mazāk svarīga. Ar tehnoloģiju palīdzību pēc ilkņa var noteit mamuta dzīvi gandrīz pa stundām, ar ko un kā viņš pagātnē pārticis, kā arī citus svarīgus datus.

5) Maksunuohtskas mamuta kāja.
Kāja tika atrasta Maksunuohtskas upes krastā 65 km uz austrumiem no Jukagiras ciema.. Priekšējās kājas fragmentu atklāja zvejnieks, I. Gorohovs, 1994 gadā, Jakutijas Mamuta muzeju sī informācija sasniedza tikai 1997. gadā, un tā paša gada vasarā tika veikta izspētes ekspedīcija. Rezultātā, tika iegūts mamuta kājas fragments ar ādu un apspalvojumu. Kāja ir daļēji mumificējusies.Diemžel daļa ādas palika mūžīgajā sasalumā, tāpēc 2001. gadaā  tika veikta otra izlūkošanas  ekspedīcija,
kā rezultātā, izrakumos tika konstatēts vēl vienas kājas fragments ar ādu, bet 2002. gadā tika atklāts jau trešās kājas fragments, dažādi citi kaulu un ādu fragmenti. Kopumā, šajā vietā tika atrasti piecu mamutu atliekas. Visas atliekas tika konstatētas līdz 2,5 metru dziļumam, iesalušas māla masā, kur izdevās iegūt arī mamuta audus, kurus nosūtīja uz biotehnoloģiju institūtu Novosibirskā, kur tika iegūts mamuta DNS kodols. Diemžēl audu trauslums nedeva iespēju, veikt klonēšanas eksperimentus.
Patlaban daļa audu atrodas Jakutijā un  Japānā, kur tiek veikta šo unikalo materiālu mikrobioloģiska izpēte.

6) Ļahovas mamuta kāja
1995. gada vasarā, ģeologs A. A. Arhangelovs Lielajā Ļahovas salā, Eterikanas upes grīvā,  atrada jauna mamuta  kājas fragmentu.. Tā tika atrasta salas piekrastes smilšu nogulās. Nogulējusi gadu tūkstošus zem mūzīgā ledus, kas bija izveidojies Neopleistocēna laikmeta otrajā pusē. Bet, globālās sasilšanas rezultātā, ledus salas krasta līnijā atkāpās, kā rezultātā, Ļahovas mamuta āda atbrīvojās no mūžīgā sasaluma ledus skavām.
Tā ir priekšējā, labā kāja ar ādas un kaula fragmentu. Uz ādas labi redzams gaiši dzeltens amatojums, 35-40 cm garš. Kājas potīte ir nedaudz saliekta. Kājas trīs nagi ir atdalījušies un nav saglabājušies. Kājas pēdas diametrs ir 30 cm, un tā ir stipri mumificējusies.
Ļahovas mamuta kājas vecums ir 25 000 – 36 000 gadu, bojā tas gāja vēlajā Neopeistocēna ērā.

7) Mamuta galvaskauss
Galvaskauss tika atrasts 1997. gadā, Aņujas upes krastā, apdzīvotā vietā „Krasivije”. Diemžēl ilkņi netika atrasti.Galvaskauss ir samērā labi saglabājies, ņemot vērā to, ka atrast veselu galvaskausu izdodas ārkārtīgi reti. Mūžīgā sasaluma lielā spiediena dēļ, galvaskausi parasti sairst mazos gabaliņos. Diemžēl arī visi zobi ir pazuduši, tādēļ ir grūti noteikt sugu un vecumu, tomēr dažas pazīmes liek secināt, ka galvaskauss ir piederējis vecai mātītei. Dzīvnieks ir gājis bojā 20 000 – 30 000 gadus atpakaļ, vēlajā Pleistocēnā.

8) Mamuta ciskas kauls
Šis mamuta augšstilba ciskas kauls tika atklāts1971. gadā, Indigirkas upes labajā krastā. Kauls piederēja pusbriedušam dzīvniekam, 45 – 50 gadus vecam. Kaulu krāsa ir atkarīga, kādos apastākļos kauls ir gulējis zemē. Šajā gadījumā kauls ir ir gandrīz melnā krāsā, tas tāpēc, ka kauls bija atradies augsnē, kas satur dzelzs sērūdeņradi, t.i. purvā augsnē. Pēc tā var sriest, ka dzīvnieks gājis bojā, noslīkstot purvā. Purva vidē, kaula organiskās daļiņas ir savienojušās ar neorganiskājām (minerāl)daļiņām, kā rezultātā kaula svars ir palielinājies. Ģeoloģiskais vecums: 15 330 + 150 gadu.

9) Mamuta stilba kauls
Šis kauls (tibia) tika atrasts 1991. gadā, Suolas upes krastā Megino-Kangalasas aulā, Sahas republikā. Kauls tika atklāts smilšainā krastā, pēc kā var spriest, ka dzīvnieks ir gājis citur, un palu ūdeņi to ir atnesuši no citas vietas. Kauls ir piederējis 35-40 gadus vecam mamutam, ar ķermeņa augstumu aptuveni 290 cm. Ģeoloģiskais vecums aptuveni 25 450 + 200 gadu.