Rīgas sargi – gaiļi baznīcu torņos

Loading Google Maps..

Zelta gaiļi Rīgas baznīcu torņos sēž un modri vēro pilsētas dzīvi jau ilgus gadus. Viņiem ir daudz stāstu – par svešām varām un karakalpiem, kas nāca ar uguni un zobenu. Latviešu tautas teikās gaiļi minēti kā pilsētas sargātāji.

Ar idejisku un praktisku nozīmi

Pašām senākajām Rīgas baznīcām – Doma baznīcai (Doma laukumā), Svētā Pētera (Skārņu ielā 19), Svētā Jāņa (Jāņa ielā 7) un Svētā Jēkaba baznīcai – torņa galu nerotā vis krusts, bet gan gailis.

Vēstures avotos nav atrodamas precīzas ziņas, kāpēc tieši gaiļi. Bet vēstures pētnieki pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar Bībeles un reformācijas simbolismu. Lai kā arī būtu, pie mums gaiļi baznīcu torņos sasēduši ne tikai Rīgā, bet arī mazākās Latvijas pilsētās.

Tā kā senos laikos cilvēki bija racionāli noskaņoti, tad gaiļi torņu galos rīdziniekiem noderēja arī praktiski – kā vēja rādītāji. Gaiļus montēja uz ass, tie griezās un rādīja kuģošanai derīga vēja virzienu. Ostas pilsētai, kurā piestāja buru kuģi, tas bija ļoti svarīgi.

Simbols uz nacionālās valūtas

Tomēr, lai kāda arī būtu gaiļu izcelsme un to nozīme senlaiku, tas ir kļuvis par vienu no pazīstamākajiem Rīgas simboliem un iemūžināts arī uz lata monētām. Latvijas Banka, pamatojot izvēli kalt naudu ar Pēterbaznīcas gaiļa attēlu, norāda, ka baznīcas gaiļi ir viena no Rīgas panorāmas silueta zīmēm. Tie simbolizē Rīgu pastkartēs un albumos, kā arī tēlotājā mākslā. “Jēdzieniski gaiļa tēls ir ietilpīgs. Gailis saistās gan ar Rīgai raksturīgo amatniecību, gan dienas iedziedāšanu, gan zināšanu sākumu uz ābeces vāka,” vēsta Latvijas Banka.

Maršruta objekti
1
Svētā Pētera baznīca
Rīga, Skārņu iela 19
Visu gaiļu “ģenerālis”. Vēsturiskiem piedzīvojumiem visbagātākais Rīgā ir Pēterbaznīcas gailis. Dažkārt tas tiek dēvēts par visu Rīgas gaiļu ģenerāli. 2009. gada vasarā tas piedzīvoja savu pēdējo restaurāciju un tagad mirdz spožā zeltā. Šis gaili..»
Vairāk
Visu gaiļu “ģenerālis”. Vēsturiskiem piedzīvojumiem visbagātākais Rīgā ir Pēterbaznīcas gailis. Dažkārt tas tiek dēvēts par visu Rīgas gaiļu ģenerāli. 2009. gada vasarā tas piedzīvoja savu pēdējo restaurāciju un tagad mirdz spožā zeltā. Šis gailis ir septītais pēc skaita. Un visa gaiļu “plejāde” pārlaidusi raibas dieniņas.

Uguns liesmu rūdīti

Pirmais gailis Pēterbaznīcas tornī tika uzlikts 1491. gadā, kur nostāvēja līdz 1577. gadam. Tad viņu nomainīja nākamais, bet 1578. gadā – jau trešais. Varbūt gaiļi toreiz bija vājāki, varbūt tajos laikos pūta īpaši neganti jūras vēji, bet 17. gadsimtā gaiļi mainījās itin bieži – 1651., 1660. un 1690. gadā. Toreiz pēc gotikas modē nāca baroka formas, un sestais gailis bija uzpucēts pēc jaunās modes – krāšņāks un formīgāks. Diemžēl viņu piemeklēja skarbs liktenis – šim gailim savas dzīves laikā bija divas reizes jāiet ugunī. Pirmā reize bija 1721. gada maijā, kad Rīgā ciemojās Krievijas cars Pēteris I. Toreiz baznīcas tornī iespēra zibens. Ozolkoka torņa konstrukcija vienā mirklī liesmoja spožās ugunīs, bet gailis strauji krita lejup, līdz atsitās pret bruģi. Jauns tornis tika uzcelts tikai pēc ceturtdaļgadsimta, Rīgas meistari salaboja veco gaili un uzlika atpakaļ tornī. Bija 1746. gads. No tās dienas gailis nosēdēja torņa galā gandrīz divus gadu simteņus.

Tad, 1941. gada jūnijā, Pētera un Pāvila dienā, virs Rīgas lidoja kara lidmašīnas, pārvēršot daļu vecpilsētas drupu kaudzē. Netika žēlots ne Melngalvju nams, ne Rātsnams, ne Pēterbaznīca. No dievnama ugunī aizgāja viss, kas vien varēja sadegt, – tornis, jumts, ērģeles, interjers... Pret Vecrīgas debesīm slējās kails karkass. Kā mēms kara šausmu liecinieks tas nostāvēja 13 gadus. Bet nabaga gailis pēc liktenīgā 29. jūnija tika atrasts mētājamies gabaliņu attālāk – Monētu ielā. “Viņš ugunī bija sakropļots, bet dzīvs. Tāds malacis! Tomēr izturēja! Viņš bija ievainots, aste cietusi, no liesmām kļuvis melns, tomēr viņš IR. Saglabājusies arī lielā lode, uz kuras viņš sēdēja,” stāsta Pēterbaznīcas muzeja direktore Marianna Ozoliņa. Restauratori šo gaili atjaunoja, un tagad viņš stāv Pēterbaznīcā un sagaida tūristus.

Septītais gailis – līdz šodienai

Bet 1970. gada 21. augusts rīdziniekiem bija liela diena – pēc vairākiem gadu desmitiem baznīcas tornī atkal cēlās zelta gailis. Jauns, skaists un mirdzošs. Šis septītais gailis tika izgatavots mazliet lielāks, turklāt gailī bija iestrādāts mehānisms, lai viņš varētu grozīties un radīt vēja virzienu. Jaunais gailis arī tika sēdināts nedaudz augstāk par iepriekšējo – pirmskara tornī gailis sēdēja 121 metra augstumā, bet atjaunotajā konstrukcijā – 123 metru augstumā.

Pirms pāris gadiem Pēterbaznīcas vadība un acīgākie pilsētnieki pamanīja, ka gailis stāv uz vietas un vairs negrozās. Bija pienācis laiks restaurācijai, ko paveica industriālā alpīnisma un restaurācijas uzņēmums “Falkor”. Tagad Rīgas galvenais gailis atkal sēž savā tronī un sargā pilsētu.

Mazāk
2
Rīgas Doms
Rīga, Doma laukums 1
Vairāk