Izbaudi Rīgu

Vasara

Latvijas vasara ir īsa, taču pārpilna gastronomiskiem artefaktiem, kurus ikviens vēlas izbaudīt īstajā laikā un īstajā vietā. Latvietis vasarā dzīvos vienā elpā ar Māti Dabu – rosās savā vecāku vai vecvecāku iekoptajā dārzā, kur aug pa druskai no visa, dodas uz mežu sēņot un ogot, bet uz upi vai ezeru – makšķerēt. Tāpēc saldēdienu rotā ķirsis, tāpēc uz virtuves galda rindojas meža ogu ievārījumu burciņas, tāpēc uz restēm vai dūmu namiņā gatavojas pašu ķertās zivis.

Sams.

Lielākā Latvijas zivs, Daugavas dzīļu teiksmainais valdnieks, tas var būt pat līdz trīs metriem garumā un pusotram centnerim svarā. Arī gastronomijā sams paģēr īpašu attieksmi, jo gaļa tam ir gana trekna un šķiedraina, īpaši, ja tas padevies lielāks par 15 kilogramiem. Tāpēc Daugavas zvejnieki samus, atšķirībā no citām zivīm, uz restēm aukstos dūmos žāvēja jau gabalos sagrieztus: ja nepratīsi apieties ar dūmu, un tas būs par stipru, viss labums iztecēs taukos, ja par švaku – gaļa būs jēla. Mūsdienās trekno un smagnējo sanu pārvērst delikātā restorāna ēdienā palīdz izķidāta, bet nesadalīta loma nogatavināšana – divas, trīs dienas aukstumā gluži kā mēdījumu, un varēsi pasniegt delikātu, viegli sārtenu maigas konsistences zivi, savukārt no asakām pagatavot spēcīgu buljonu.

 

Skābie ķirši.

Eiropas un arīdzan Kurzemes hercogistes specialitāte. Agrāk tie Jelgavas galma vajadzībām audzēti īpašos hercoga dārzos Ventas kreisajā krastā. Skābie ķirši veselībai ir krietni noderīgāki par saldajiem, jo saldskābenajās odziņās līdzās vitamīniem un minerālvielām, ir daudz melatonīna, kas cilvēka miesai un garam palīdz cīnīties ar novecošanos un bezmiegu. Taču, ja runājam par gastronomiju, tad nopietnas saimnieces uzskata, ka ievārījumā, sīrupā vai vīnā ir liekami tikai skābie ķirši. Starp citu, mums ir savas cienījamas skābo ķiršu šķirnes – jau vairāk nekā 100 gadu dārzos aug Latvijas zemais, Zentenes, Alus, Ķempes un Daugmales stikla ķirsis. Savukārt Latvijas viesiem labs suvenīrs būs ķiršu kauliņu spilvens.

 

Lācenes.

Latvijas augstajos purvos šī ziemeļu sārtvaidze briedina trauslas mākoņogas, kuras jānolasa mirkli pirms pilnbrieda, citādi tās nemaz vairs nav nolasāmas. Tālāk uz Dienvidiem tai ir par karstu. Taču latviešiem tā ir kas vairāk par aromātisku meža ogu – jā, tieši lācenes vienā no populārākajām latviešu filmām tās varone Baiba lasīja tāšu turzā. Diemžēl lācenes, bīdamās mežcirtēju un komerclasītāju, slēpjas arvien dziļākos un tālākos purvos. Taču, kad izdodas tās salasīt, noteikti pagatavojams medains ievārījums, kas lieliski sader ar deserta sieriem, vai kompots, kuram diezin vai atrast līdzinieku. Lai nu kā, lācene ir modernās meža gastronomijas karaliene.