Izbaudi Rīgu

Vita Jermoloviča, valdes priekšsēdētāja

Četri soļi, lai Rīga kļūtu par Ziemeļvalstu tūrisma līderi

Mēs, latvieši, sevi nereti salīdzinām ar Igauniju, norādot uz kaimiņu veiksmes stāstiem un padarīto un tiecoties pierādīt, ka neesam sliktāki. Tehnoloģiju jomā jau vairāku gadus meklējam Latvijas “skype”, tāpat norādām uz kaimiņu labāko demogrāfisko situāciju, sakārtoto pabalstu sistēmu un citām priekšrocībām. Tūrisms ir nozare, kur Rīgai ar Tallinu izsenis ir bijusi ļoti sīva konkurence. Vēl pirms desmit gadiem Tallina bija pārliecinošs līderis Baltijā ar lielāko tūristu skaitu. Ar lielu prieku jāsaka, ka jau vairākus gadus esam spējuši veiksmīgi ar igauņiem konkurēt, un tieši Rīga ir tā Baltijas galvaspilsēta, kas aizvien spēcīgāk iezīmē sevi ārvalstu tūristu iecienītāko Ziemeļvalstu galamērķu kartē.

Mums ir būtiskas priekšrocības. Esam Baltijas centrs ne vien ģeogrāfiski, bet arī ar attīstītāko infrastruktūru ceļotājiem un bagātu kultūras, arhitektūras, restorānu, akīvās atpūtas, veselības, skaistumkopšanas un virkni citu piedāvājumu. Lai pievērstu tūristu uzmanību Rīgai, jau vairākus gadus tiek realizētas ievērojamas mārketinga un sabiedrisko attiecību kampaņas ārvalstīs. Regulāri tiek rīkotas mediju vizītes. Tiek uzņemtas gan organizētas mediju grupas, gan individuāli interesenti.

Aizvien vairāk ārvalstīs par Rīgu tiek runāts kā par Baltijas gastronomijas galvaspilsētu, īpaši uzsverot cenu un kvalitātes attiecību. Tāpat tiek stāstīts par Rīgas piedāvājumu kultūras baudītājiem, izcelta īpašā pilsētas arhitektūra, kā arī SPA un skaistumkopšanas piedāvājums, kas jo īpaši interesants tūristiem no Skandināvijas. Lieta, ko mums derētu pamācīties no ziemeļu kaimiņiem, ir spēja pamatoti lepoties ar savu galvaspilsētu un ar patiesu entuziasmu stāstīt par tās vērtībām.

Viesu skaits Rīgā četrkāršojies

Kopš zīmola LIVE RĪGA izveides 2008.gadā, tūristu skaits Rīgā ir pieaudzis vairākas reizes. Liela daļa aktivitāšu bijušas vērstas uz viesu skaita palielināšanu tā sauktajos “nesezonas” mēnešos: ziemā, agrā pavasarī un vēlā rudenī. Šo mērķi ir izdevies sasniegt ar uzviju, piemēram, 2015.gada decembrī salīdzinot ar 2009.gada decembrī tūristu skaits palielinājies par 109%, oktobrī un martā – par 97%. Ievērojams pieaugums reģistrēts arī pārējos gada “aukstajos” mēnešos.

Visveiksmīgāk ir izdevies piesaistīt tūristus no Krievijas – jau 2013.gadā tūristu skaita pieaugums no kaimiņvalsts salīdzinājumā ar 2008.gadu bija palielinājies pat četras reizes. Krievijas sankciju ietekmē tūristu pieaugums no austrumu kaimiņvalsts pēdējos gados nedaudz mazinājās, bet jau šobrīd tūristi no Krievijas Rīgā atkal atgriežas. Šī gada 2. ceturksnī tūristu skaits no Krievijas pieaudzis par par 3% (salīdzinājumam 2015.gada 2.ceturksnī pieaugums bija tikai 0,8%).

Kopējais tūristu skaits Rīgā kopš 2009.gada pieaudzis par 93%. Visnozīmīgāk tieši no LIVE RĪGA kampaņu mērķa valstīm: Vācijas – par 100%, Igaunijas – par 142% un Lietuvas – par 124%.*

Tas viss liecina, ka tūristus piesaistīt protam. Līdz šim sasniegtais parāda, ka Rīgai ir pavisam reāls potenciāls kļūt par vienu no iekārojamākajiem Ziemeļvalstu galamērķiem. Kā to panākt  un kā izmantot visas iespējas, ko mums var sniegt tūristi?  

1. Jāveicina atdeve no tūristiem ar lielāku pirktspēju.

Tūrisms mijiedarbojas ar virkni citu nozaru, un ārvalstu viesu skaits Rīgā atspoguļojas viesnīcu un restorānu biznesa, kultūras nozares un citu jomu apgrozījumā un līdz ar to arī ieņēmumos valsts budžetā. Mārketinga aktivitātes ārvalstu viesus pārliecina doties uz mūsu galvaspilsētu, bet tūristu skaita pieaugums vien nenozīmē arī automātiski lielāku atdevi no tūristu vizītēm, proti – tas, ka tūristi brauc vairāk, nenozīmē, ka aug arī tūristu tēriņi. Tam par iemeslu ir gan dažādās valstīs atšķirīgais ienākumu līmenis, gan mentalitāte, gan brauciena mērķis un Rīgā pavadītais nakšu skaits.

Lai atdeve no tūrisma augtu, pirmkārt, ir mērķtiecīgi jāorientējas uz viesiem no ekonomiski attīstītākām valstīm ar lielāku pirktspēju un jārūpējas par šo valstu viesiem interesantu tūrisma piedāvājumu Rīgā, kas atbilstu viņu vajadzībām un vēlmēm. Rīga tam ir piemērots galamērķis, jo piedāvā lielisku kvalitātes un cenas attiecību.  Tam labs piemērs ir norvēģi, kuri augsu novērtē Rīgas skaistumkopšanas un medicīnas piedāvājumu. Tieši norvēģi Rīgā tērē visvairāk, vidēji 122,00 eiro. Arī tūristi no Krievijas ir ar augstu pirktspēju, kas, raugoties gada griezumā, sniedz būtisku pienesumu ekonomikai. Tas nenozīmē, ka par citu valstu viesiem jāaizmirst. Tieši pretēji – ikviens tūrists ir vērtība pilsētai.

Otrkārt, pilsētā jāattīsta tūristiem saistoši objekti un vietas.  Rīga ir viena no retajām valstīm, kur nav savas gājēju ielas, kur netraucē transporta troksnis, kur sarindotas mājīgas kafejnīcas un veikaliņi. Tūristi, kas pie mums viesojas, bieži uzdod jautājumu, kādēļ šādas, tikai gājējiem paredzētas ielas pie mums, Rīgā, nav. Tas vien apliecina tās nepieciešamību. Tāpat  tūristu piesaistei efektīvi jāizmanto un jāsakārto esošie objekti ar tūrisma potenciālu. Piemēram, Rīgas radio un televīzijas tornis ir augstākais ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Arī jauni objekti kā Modernās mākslas muzejs un citi var veicināt tūristu interesi par Rīgu.

2. Mainīt personīgo attieksmi, veidojot Rīgu par tūristiem draudzīgu pilsētu.

Rīgas labākā vizītkarte ir pašu rīdzinieku attieksme pret tūrismu. Tas nozīmē gan personīgu viesmīlību ikdienā, palīdzot pilsētas viesiem ar padomu un draudzīgu vārdu, gan lepnumu par savu Rīgu, gan pozitīvu nostāju pret tūrisma attīstību pilsētā. Pirms ciemiņu  uzņemšanas savās mājās, parūpējamies par to, lai viņiem būtu ērti, bet tūristu ērtības, plānojot pilsētvidi, nez kāpēc negribam ņemt vērā.

Lai veidotu Rīgu par tūristiem draudzīgu pilsētu, ir jābūt atvērtiem un jāapzinās, ka mēs paši esam ieinteresēti uzņemt ārvalstu viesus! Mēs taču priecājamies par ciemiņiem savās mājās, un tieši tāpat  ir jāuztver arī tūristi Rīgā: kā gaidīti ciemiņi, par kuru ērtībām rūpējamies, un vēlamies, lai viešanās Rīgā atstāj viņiem patīkamu pēcgaršu.

3. Sakārtot infrastruktūru darījumu tūrismam.

Rīgas ģeogrāfiskais novietojums, ērtā nokļūšana, ko veicina pieaugošais tiešo avioreisu piedāvājums no visdažādākajām Eiropas pilsētām, un augstais pakalpojumu servisa līmenis padara Rīgu par biznesam draudzīgāko no Baltijas pilsētām. Izmaksu un kvalitātes attiecība mums ļauj pārliecinoši konkurēt ne tikai ar Tallinu un Viļņu, bet arī ar Ziemeļeiropas galvaspilsētām.  Arī pasaules tendences liecina, ka aizvien biežāk konferencēm un korporatīvajiem pasākumiem tiek izvēlētas vietas ārpus metropolēm.

Šobrīd darījuma tūrisma sniegtās iespējas Rīgā līdz galam nevaram izmantot viena iemesla dēļ – Rīgā trūkst tam piemērotas infrastruktūras. Proti, Rīgā joprojām ir maz plaša mēroga korporatīvajiem pasākumiem piemērotu norises vietu un nav kvalitatīva konferenču centra, ko piedāvāt ārvalstu konferenču un kongresu organizētājiem. Situācija ir gandrīz vai absurda, - ārvalstu uzņēmēju interese par pasākumu rīkošanu Rīgā aug, bet nākas viņiem atteikt.  

4.Aug pasaules tūrisma  milžu investīcijas Rīgā.

Tūrisma nozare Rīgā ir stabila un tūrisma potenciāls galvaspilsētā ir milzīgs. Tam būtisks apliecinājums ir lielo viesnīcu ķēžu ienākšana Rīgā - šogad tās bija pasaules slavenās Pullman un Ibis viesnīcas. Jau šobrīd zināms, ka tuvākajos divos gados Rīgā ienāks arī tādi vispasaules viesnīcu ķēžu līderi kā Kempinski un Hilton, kā arī vairāki citi.

Investīcijas viesnīcas būvniecībā ir apjomīgas un atdeve no tām tiek rēķināta  gadiem uz priekšu. Tas, ka pasaules tūrisma milži ir gatavi vērienīgi investēt Rīgā, nozīmē, ka nozares vadošie spēlētāji ir rūpīgi izanalizējuši un pārliecinājušies par Rīgas tūrisma attīstību, un redz mūs kā ilgtermiņa investīcijām drošu pilsētu.

*CSB tūrisma statistika. 2009. - 2015.gads.