Kultūras vietas

Zemes strēle, kas iestiepjas Daugavas pašā vidū, vasaras sezonā ir viena no iecienītākajām atpūtas vietām – uz AB dambja notiek dažādi pasākumi, darbojas kafejnīcas un mākslas telpas, kā arī var vienkārši pastaigāties, izbaudot pašus lieliskākos skatus uz Rīgas panorāmu. Vairāk »

Āgenskalna baptistu baznīca celta no 1913. līdz 1916. gadam. Tā Mārupes ielā 14. Baznīcu projektējis arhitekts A. Vanags. Vairāk »

Sv.Pestītāja Anglikāņu baznīca celta no 1857. -1859.gadam pēc arhitekta J.D.Felsko projekta bijušo Paula bastionu vietā. Vairāk »

Arkādijas dārzs ir viens no tipiskākajiem ainavu dārziem Rīgā, Torņakalnā. Vairāk »

Esplanādē, blakus Pareizticīgo katedrālei uzstādīts piemineklis Krievijas ģenerālfeldmaršalam kņazam Mihaelam Barklajam de Tolli (1761-1818). Šī skulptūra ir replika 1913.gadā uzstādītajai, kas pazudusi bez vēsts. Vairāk »

Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā darbojas mūzikas nodaļa ar klavierspēles, vijoles, čello, kokles, ģitāras un pūšamo instrumentu klasēm. Mākslas nodaļa, kur audzēkņi bez zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas un kompozīcijas apgūst arī keramikas un kokgriešanas pamatus. Darbojas arī horeogrāfijas nodaļa. Vairāk »

Skārņu ielas malā, starp Sv.Pētera baznīcu un Konventa sētu, muzicē leģendārie Brēmenes muzikanti: uz pakaļkājām pacēlies bļauj ēzelis, uzlēcis mugurā ēzelim rej suns, uzrāpies virsū sunim ņaud kaķis, bet izglābies no viņam nolemtā zupas katla un uzlaidies uz kaķa galvas pilnā kaklā dzied gailis. Šie Brēmenes muzikant neblenž uz laupītāju dzīrēm. Viņi lūkojas caur spraugu padomju režīma uzceltajā Aukstā kara “dzelzs priekškarā”. Vairāk »

Jau gandrīz simts gadus pašā Rīgas centrā slejas Brīvības piemineklis – granītā un varā ietērptais mākslas darbs simbolizē latviešu tautas vēlmi pēc neatkarības un brīvības. Brīvības statujas rokās spoži mirdz trīs zvaigznes, kas veltītas Latvijas kultūrvēsturiskajiem reģioniem – Kurzemei, Vidzemei un Latgalei. Tā pakājē iekalti vārdi – “Tēvzemei un Brīvībai”. Brīvības piemineklis tika atklāts 1935.gada 18.novembrī, to uzcēla par tautas saziedotajiem līdzekļiem. Brīvības piemineklis ir 42, 7 metrus augsts. Vairāk »

Dannenšterna nams ir viens no ievērojamākajiem baroka arhitektūras pieminekļiem Latvijā un iemieso XVII gadsimta bagāto tirgotāju centienus izrādīties citu priekšā, ceļot sava turīguma apliecinošas dzīvojamās ēkas. Šis nams būvēts pēc tajā laikā Ziemeļeiropā populārā holandiešu klasicisma parauga, izgreznojot to vietām ar bagātīgu dekoru, kas harmonē ar fasādes kopējo atturīgumu – šo iezīmi var uzskatīt par Rīgas baroka lokālo savdabību. Vairāk »

Daugavgrīvas cietokšņa patiesais skaistums atklājas no putna lidojuma - sešu staru zvaigzne, kas nokritusi netālu no Daugavas ietekas jūrā. Savukārt tuvplānā uz katra soļa atklājas dažādu laiku liecības. Tā teritorijā bērzu birzs pavēnī patvērusies māja, kurā reiz mitinājies Bukina kungs - atbildīgais par ugunsdrošību: padomju laikos te bija izvietotas PSRS Baltijas flotes karaspēka vienības. Mūsdienās cietoksnis pamests savā nodabā – lieliska iespēja katram interesentam sajust vēstures elpu, izstaigāt tukšos kazemātus un aplūkot dažādu militāru celtņu drupas. Vairāk »

Parks paredzēts gan aktīvās, gan mierīgās atpūtas cienītājiem. Vairāk »

Biķernieku mežā atrodas lielākā nacisma terora upuru iznīcināšanas un apbedījuma vieta. Ansambļa centrā atrodas melna granīta kubs – simbolisks altāris, kura malās izkalti vārdi no Ījaba grāmatas: "Zeme, manas asinis neapsedz un manu kliedzienu neapslēp!" Apkārt izvietotie tūkstoš akmeņi atgādina tradicionālos ebreju kapus. Vairāk »

Rumbula ir viena no lielākajām ebreju masveida iznīcināšanas vietām Eiropā. Vairāk »

Esplanāde ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas. Vairāk »

Ģertrūdes ielas teātris ir atvērta skatuve Ģertrūdes ielā 101a, ko kopīgi veido teātris "United Intimacy" un radošā apvienība "Nomadi" sadarbībā Latvijas Jaunā teātra institūtu. Šī ir vieta, kur skatītājiem ir iespēja iepazīties ar mūsdienu dejas un teātra izrādēm, ko veidojuši Latvijas un ārvalstu neatkarīgie mākslinieki un to grupas Vairāk »

Kopš 1992.gada Rīgā darbojas Gētes institūts - Vācijas Federatīvās Republikas kultūras institūts, kura galvenie mērķi ir veicināt vācu valodas apmācību un stiprināt vācu-latviešu sadarbību kultūras jomā. Vairāk »

Grīziņkalna parks ir parks Rīgā, Latgales priekšpilsētā, 10,45 ha platībā, kuru ierobežo Pērnavas, Ata un Jāņa Asara iela. Vairāk »

Vairāk »

Pārdaugavā reanimēts restaurētu koka ēku kvartāls – unikāls XIX gadsimta koka arhitektūras mantojums. Draugu un domubiedru kopa darbojas, lai saglabātu kvartāla vēsturisko sajūtu un piešķirtu tam XXI gadsimta dinamiku. Nami aicina apmeklētājus baudīt Latvijas un Eiropas dizainu, savukārt iekšpagalmos notiek gadatirgi, mākslas izstādes un radošās darbnīcas, bet īpašs kvartāla akcents ir žigulīši, kas pārceļ pagātnē. Vairāk »

Rīgā, Latgales priekšpilsētā atrodas Ķengaraga parks, kurā notiek dažādi brīvdabas pasākumi. Vairāk »

Kristaps un Auguste Morbergi savas vasarnīcas un botāniskā dārza veidošanu uzsāka 19. gs. 80. gadu vidū un turpināja to pilnveidošanu un paplašināšanu līdz pat slavenā mecenāta nāvei 1928. gadā. Vairāk »

Kronvalda parks (sākotnēji Strēlnieku dārzs) ir Vecrīgas kanālmalas apstādījumu sastāvdaļa 11,92 ha platībā, kas norobežo Elizabetes un Kr. Valdemāra ielu, kā arī Kronvalda un Kalpaka bulvāri. Vairāk »

Rīgas Kultūras un atpūtas centrs "Imanta" ir atklāts 1995. gadā. Tas atrodas Imantas dzīvojamo namu ieskautajā Anniņmuižas parka teritorijā. Kultūras centrs piedāvā apmeklēt dažādus tradicionālos gadskārtas pasākumus – Lieldienas, Ielīgošanu, Annas dienu, Ziemassvētkus, profesionālās un tautas mākslas koncertus, izstādes, pasākumus bērniem un ģimenēm. Vairāk »

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras un tautas mākslas centrs "RITUMS" dibināts ar Rīgas domes 1995. gada 19. decembra lēmumu, apvienojot Izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku, tautā gan vairāk pazīstamu kā Skolotāju nama, un Poligrāfiķu kultūras nama amatiermākslas kolektīvus, kas sakarā ar šo abu arodbiedrību kultūras iestāžu likvidāciju, bija palikuši bez savām mājvietām. Vairāk »

Pavasarī gleznās magnolijas, vasaras sākumā – rodedendru kupenas, vasaras pilnbriedā – rožu krūmi. Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs zied un zaļo visu gadu! Tajā var iepazīties ar visdažādākajiem augiem no visas pasaules, pat no tropu joslas. Vairāk »

Kā vēsta leģenda, Daugavas krastā reiz apmeties izcili spēcīgs vīrs un strādājis par pārcēlāju. Kādā tumšā naktī pie viņa atnācis mazs zēns un lūdzis pārnest pāri upei. Lai arī plosījies negaiss, vīrs nespējis atteikt mazajam, pacēlis viņu uz pleca un nesis. Pusceļā nasta kļuvusi tik smaga, ka spēkavīrs tikai ar pūlēm spējis turpināt ceļu. Viņš saņēmies un pēdējiem spēkiem izlaidis krastā zēnu, kas izrādījies Kristus bērns, tāpēc nesējs ieguvis vārdu Kristaps. Mūsdienās Lielā Kristapa statuju var aplūkot Daugavas krastā. Vairāk »

Lielie kapi jeb oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar memoriālām celtnēm ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā esošs kapu parks, bijusī kapsēta, kas atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, starp Brīvības, Mēness, Miera un Kljānu ielām. Vairāk »

Unikāls laikmetīgās mākslas projekts – telpaugu apmaiņas punkts "Mājas svētība" gaida visus, kas sirdī dārznieki. Kafejnīca, augu viesnīca un pat telpaugu rehabilitācijas centrs piedāvā nevis pirkt, bet gan mainīties! Vairāk »

Maskavas Nams – kultūras un lietišķās sadarbības atbalsta centrs starp divām valstīm, savdabīgs tilts starp Krieviju un Latviju Vairāk »

Mateja draudze ir viena no lielākajām un aktīvākajām baptistu draudzēm Latvijā. Tā tika dibināta 1867. gadā. 1897. gadā pēc astoņām dažādām dievkalpojumu noturēšanas vietām, draudze nopirka zemi Matīsa ielā. 1902. gadā pēc arhitekta H.Melbarta projekta draudze uzbuvēja savu patreizējo dievnamu. Vairāk »

"Sapņu fabrika" multifunkcionālas kultūras norises centrs Vairāk »

Vienā no Kronvalda parka nostūriem atrodams piemineklis slavenajam krievu dzejniekam Aleksandram Puškinam. Bronzā izlietais tēls uzstādīts kā dāvana Rīgai no Maskavas nama. Vairāk »

Parkā pie Latvijas Nacionālās operas redzams interesants piemineklis – cilvēka auguma bronzas kungs un dāma pavadā ved čau-čau sunīti. Šis ir piemineklis Rīgas mēram Džordžam Armitstedam, kurš bija Rīgas mērs no 1901. līdz 1912.gadam un joprojām tiek dēvēts par izcilāko Rīgas saimnieku. Piemineklis veidots par uzņēmēja Jevgeņija Gomberga līdzekļiem. 2006.gada oktobrī pieminekli atklāja Anglijas karaliene Elizabete II. Vairāk »

Pret Vērmanes dārza čuguna sētu atspiedies elegants bronzas vīrs. Tas ir piemineklis ekstravagantajam gleznotājam un grafiķim Kārlim Padegam (1911- 1940). Vairāk »

Kr.Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojumā sastindzis bronzas tēls. Tas ir piemineklis Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim (1877-1942), kas uzcelts par privātpersonu ziedojumiem un 2003.gadā uzstādīts kā Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda dāvana Rīgas pilsētai. Vairāk »

Viduslaiku zinātnieks Mirzo Ulugbeks bija viens no mūsdienu astronomijas pamatlicējiem. Par Mirzo Ulugbeka lielāko nopelnu uzskata zvaigžņu kataloga izveidošanu. No 2004.gada Kronvalda parkā viņam uzstādīts piemineklis – bronzas statuja. Piemineklis ir Uzbekistānas galvaspilsētas Taškentas dāvana Rīgai. Vairāk »

Mstislavs Keldišs (1911–1978) bija PSRS Zinātņu akadēmijas prezidents no 1961. līdz 1975. gadam. Piemineklis M.Keldišam pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas atrodas kopš 1978.gada. Vairāk »

Pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes atrodas viens no neparastākajiem pieminekļiem Rīgā – tas ataino ābolskābes molekulas, tā attēlojot slaveno Valdena apgriezenību. Piemineklis veltīts Paulam Valdenam – vienam no retajiem latviešu izcelsmes zinātniekiem, kas vairākkārt nominēts Nobela prēmijai. Vairāk »

Dzejnieks un dramaturgs Rainis (1865-1929) bija viens no latviešu ievērojamākajiem literātiem, kā arī sabiedrisks un politisks darbinieks. Piemineklis Rainim slejas Rīgas centrā, Esplanādē, kur Raiņa dzimšanas dienā, 11. septembrī tradicionāli notiek Dzejas dienu pasākums. Vairāk »

Pieminekli veido 12 metrus gara un 6 metrus augsta siena, kas gāzdamās draud iznīcināt ebreju tautu, un balsti – kolonnas ar 270 glābēju vārdiem. Uz centrālās kolonnas attēlots Žaņa Lipkes, kuram izdevās izglābt no bojāejas pāri 50 cilvēkus, portrets. Vairāk »

Brāļu kapi Rīgā ir izcilākais un lielākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem. Kapos guldīti aptuveni 2000 varoņi, to skaitā ap 200 nezināmie. Vairāk »

Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcas ēka iesvētīta 1879.gada septembrī. Šī ir vienīgā pareizticīgo baznīca Rīgā, kurā dievkalpojumi notiek latviešu valodā. Baznīcas darbība netika pārtraukta arī padomju varas gados. Vairāk »

Rīgas Doms Vecrīgā slejas jau kopš 1211. gada 25.jūlija. Savu tagadējo izskatu dievnams ieguvis 19.gs.beigās. Mūsdienās Rīgas Domā līdz ar dievkalpjumiem norisinās bagātīga kultūras dzīve – notiek dažādi koncerti, kuros uzstājas pazīstami mākslinieki. Vairāk »

1988. gada rudenī Rīgā tika dibināta Latvijas Ebreju kultūras biedrība, kura lika sākumu ebreju sabiedriskās dzīves atdzimšanai pēc Holokausta šausmām un padomju laika aizliegumiem. Vairāk »

Bizantiešu arhitektūras vaibstus ieguvušajam Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu namam, kas no ārpuses atgādina vienkāršu dzīvojamo ēku, ir jūgendstila ietekmē tapis tornis, kura kupols ir vienīgais apzeltītais “sīpols” visā Rīgā. Savukārt pats lūgšanu nams ir lielākais vecticībnieku dievnams ne tikai Rīgā un Latvijā, bet visā pasaulē, turklāt tajā darbojas pasaules lielākā šīs konfesijas draudze, kurā ir aptuveni 25 000 staroveru. Vairāk »

Rīgas Horālā sinagoga dibināta 1871. gadā. Nodedzināta 1941. gadā, atrašanās vietā, izmantojot sinagogas drupas, ir uzbūvēts memoriāls sinagogai un tajā bojā gājušajiem cilvēkiem. 2007. gadā ir uzcelts jauns memoriāls veltīts Latvijas iedzīvotājiem, kuri kara laikā glāba ebrejus. Vairāk »

Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca pēc arhitekta Vilhelma fon Štrika (Wilhelm von Strick) projekta tika uzcelta 1906.gada beigās Aleksandra laukumā tagadējā Brīvības, Cēsu un Tallinas ielas krustojumā. Vairāk »

Rīgas Kongresu namā norisinās dažādi politiskie, ekonomiskie un kultūras pasākumi Vairāk »

Rīgas centrā, Esplanādē slejas majestātiska celtne - Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāle, kas ir lielākais pareizticīgo dievnams Rīgā. Pārdzīvojusi Padomju laikus kā planetārijs un restorāns, tā atjaunota un atkal kļuvusi par sakrālo celtni, kurā regulāri notiek pareizticīgo dievkalpjumi. Vairāk »

Rīgas Kultūras centrā "Iļģuciems" darbojas vairāki bērnu kolektīvi, koklētāju ansamblis "Ilga", vokālais ansamblis "Ildzēni", amatieru teātris "Rampa", koris "Muklājs", folkloras kopa "Laiksne", tautas lietišķās mākslas studija "Ataudze", tēlotājas mākslas studija "Grīva". Vairāk »