Izstāde sniedz priekšstatu par 18. gadsimta otrās puses rīdzinieku izsmalcināto gaumi, dzīves vidi un paradumiem.

Nāc, aplūko un iegādājies latviešu amatnieku darinājumus Brīvdabas parka “Egle” amatnieku tirdziņā! Pats labākais no vietējiem meistariem atrodams tieši šajā tirdziņā, kas iekārtojies lielākajā brīvdabas atpūtas vietā Vecrīgā.

Dažādu stilu un formas velosipēdi, riteņbraucēju ekipējums un dažādi aksesuāri - visu par velosipēdu kultūru Rīgā no 19.gadsimta līdz mūsdienām var uzzināt izstādē “Ritenis Rīgas ielās”.

Astoņi gadsimti 30 minūtēs – īsā, bet spilgtā dokumentālajā filmā “Rīgas stāsts”, kas katru dienu tiek demonstrēta kinoteātrī “Splendid Palace”, pilsētas viesiem ir iespēja iepazīt Rīgas 810 gadu seno vēsturi.

Uzmanību! Gatavību! Filmējam! Rīgas Kinostudija, kas ir viena no vecākajām un lielākajām Ziemeļeiropā, piedāvā ekskluzīvu iespēju doties ekskursijā un ielūkoties kino tapšanas aizkulisēs – interesenti uzzinās kinostudijas vēsturi, interesantus faktus un neparastus atgadījumus filmēšanas laikā.

Ieraudzīt Rīgu no augšas iespējams arheologa un kultūrvēsturnieka Jura Urtāna aerofotogrāfiju izstādē „Rīgas Daugava skatā no putna lidojuma”, kas apskatāma Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zāles Balkona galerijā.

Rīgas Kino muzejā sākot no septembra apskatāma kinodokumentālista Herca Franka izstāde “Cilvēks pie sarkanās līnijas”.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā apskatāma izstāde "Kas jauns? Muzeja jaunieguvumi", kurā eksponēti 262 interesantākie un vērtīgākie muzeja jaunieguvumi pēdējo piecu gadu laikā.

Kinoteātrī Splendid Palace apskatāma portretu galerija „Dzimuši Rīgā – Slaveni Pasaulē”, kas ir veltījums visizcilākajām un zināmākajām personībām, kuras dzimušas Rīgā, bet slavu ieguvušas aiz Latvijas valsts robežām pāri visai pasaulei .

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā skatāma filmu studijas "Rija" veidota izstāde "Tā top animācija", kas atklās animācijas filmu tapšanas noslēpumus.

Vēlo viduslaiku un pirmsindustriālā arheoloģija Rīgā (15.-19. gs.).

Izstāde veltīta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēsturei. Muzeja pirmsākumi meklējami jau 1773. gadā, tomēr izstādē akcentēts Doma muzeja periods (1890–1936), īpašu uzmanību pievēršot vācbaltiešu biedrību ieguldījumam Latvijas kultūras vērtību saglabāšanā un kultūras vērtību likteņiem Otrā pasaules kara laikā. 

Muzeja krājumu ik gadu papildina jaunieguvumi, no kuriem izstādē eksponēti 395 nozīmīgākie un interesantākie. Hronoloģiski tie attiecas uz laiku no 13. gs. līdz mūsdienām.

Izstāde ir veltījums Rīgas monētu kalšanas vēsturei un Antonam Buhholcam kā vienam no Livonijas numismātikas pamatlicējiem.

Eksistenciālo jautājumu: „Būt vai nebūt?” sev būtiskā tvērumā izvērsuši dažādu paaudžu radošas enerģijas un iztēles bagāti Latvijas aktuālās mākslas dzīves pārstāvji.

Varēsiet iesildīties ar zupu, nobaudīt dažādas uzkodas un iestiprināties ar latviešu “lielo” ēdienu. Un tad - deserts ar dziesmām un mūziku. Atklāsim arī kādu mūsu virtuves noslēpumu...

Izstādē apskatāmi Latvijas Nacionāla mākslas muzeja Japānas mākslas kolekcijas darbi, kas radīti laika posmā no 18. gadsimta līdz 19. un 20. gadsimta mijai.

Izstādē aplūkojamos darbos parādās latviešu tautas senās aušanas tradīcijas, daudzveidīgās tehnikas un plašā krāsu gamma.

Programmā redzēsiet ekstrimāli pārdrošus gaisa akrobātus uz „Nāves rata”, unikālos dvīņus no Ķīnas, labākos gaisa vingrotājus lentās un Eiropā pašu populārāko cirka mākslinieci ar dresētiem kaķiem un čivavām.

Jau desmito gadu norisināsies „Tropu mēneša” pasākumi, kad apmeklētāji sestdienās un svētdienās no plkst. 12.00 līdz 16.00 Tropu mājā tiek aicināti: piedalīties sirsnīgās sarunās par tropu zemju augiem un dzīvniekiem; vērot dzīvnieku barošanu un klausīties interesantus stāstus; risināt uzdevumus un pētīt dzīvniekus; sajust dažu dzīvnieku burvību, turot tos rokās.

Valentīna dienas noskaņām veltīta programma pārīšiem. Iespēja pielaikot jūgendstila cepures. Mirkļa iespaidu saglabāšana un citi pārsteigumi.

Deviņas nominācijas, katrā pa trim laureātiem.

Balles dejas – tās ir dejas tiem, kam patīk un kas vēlas dejot. Gan partneris, gan melodija var būt Jums pat pilnīgi nezināmi.

Kalnciema ielas restaurēto koka namu kvartālā visi svētki tiek svinēti ar tirdziņu – jauks akcents vecās Pārdaugavas rajonu iedzīvotāju ikdienā. Tirdziņa mērķis ir ne vien izklaidēt vietējos, bet arī veidot prieka un lepnuma sajūtu par savas mājas apkārtni, veicināt tuvas un siltas attiecības starp tuvāku un tālāku māju iedzīvotājiem.

Prestižā Vācijas laikmetīgās mākslas balva “Ars Viva 2010/11” pievērš uzmanību valodai un tās dažādajiem aspektiem laikmetīgajā mākslā.

Ziemas festivāla devīze: “Vairāk sporta. Vairāk atpūtas. Vairāk mākslas. Vairāk izklaides.”

Concerto Piccolo ir iespēja izcilajā Rīgas Doma akustikā dzirdēt vienas no krāšņākajām un pasaules vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā „Otello” – stāstu par apmānu, alkatību, kaisli un taisnīgumu apvienojumā ar Verdi satriecošo mūziku – tas ir vispāratzīts opermūzikas šedevrs.

Šī baleta popularitāti daudzējādā ziņā nosaka unikālā horeogrāfija.

"Skrandaiņi un augstmaņi" — viegla komēdija ar farsa elementiem: pārģērbšanos, negaidītu atmaskošanu, satīru. Lai izlūgtos savas mīļotās roku, jauns aristokrāts noalgo nabadzīgu ģimeni, kurai ir jānotēlo viņa paša dzimta. Protams, ka šiem skrandaiņiem pietrūkst aristokrātiskuma, toties netrūkst temperamenta, azarta un gatavības uzturēt spēli. Smalki izdomātajam plānam vajadzētu vainagoties ar trīskāršiem panākumiem. Taču tas vēl nebūt nenozīmē to, ka izpaliks pārsteigumi...

Fantastisks muzikāls piedzīvojums – Rīgā uzstāsies amerikāņu džeza mūzikas ikona, pasaulslavenais Glena Millera orķestris ar programmu "Evergreens In Swing".

Novokuzņeckas «Metallurg» ir ieguvuši trīskārtējo Stenlija kausa ieguvēju 37 gadus veco uzbrucēju Sergeju Briļinu, kā arī meistarīgo un NHL spēlēs rūdīto kanādiešu aizsargu Brentu Sopelu.

Žorža Bizē opera 4 cēlienos ar diviem starpbrīžiem.

Johannesa Brāmsa “Vācu rekviēms” ir viens no 19. gadsimta visskaistākajiem vokāli instrumentālajiem darbiem – to parasti klausāmies solistu, kora un paliela simfoniskā orķestra atskaņojumā. 24. februārī Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš piedāvās Brāmsa šedevra kamerversiju, kur orķestri aizstāj divi pianisti pie vienām klavierēm.

Notikumi risinās nelielā pilsētiņā, kur ir daudz jaunkundžu precību gados un kurā mūžam aktuāla tēma ir veiksmīgas laulības. Šajā klusajā vietā uzrodas kāds kņazs – ļoti bagāts un ļoti vecs. Pēc pilsētas "pirmās dāmas" Marjas Aleksandrovnas Moskaļovas domām, tā ir visnotaļ piemērota partija viņas meitai Zinai. Taču Zina pēc būtības ir "nerimstoša romantiķe" un "skarba cēlsirdīguma" piekritēja un tāpēc arī iebilst. Bet Marja Aleksandrovna nepadodas, un arī kņazu līgava ir savaldzinājusi, un nākotnes perspektīvas Zinai šķiet vilinošas, bet pēkšņi cīņā iesaistās citu līgavu mātes, arī kņaza attāls radinieks Pāvels Aleksandrovičs Mozgļakovs...

Stāsts par mīlestību, ticību un cerību - nelielā mājā netālu no dzelzceļa tiek noteikti četru cilvēku likteņi..

Katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā no plkst. 10 līdz 15 Berga Bazārā norisinās īsts bazārs – tā senatnē apzīmēja tirdziņus. Tirgus vienmēr ir bijis darījumu, iepazīšanās un izklaides vieta, bet šodienas tirgus atklāj tautas mentālās īpatnības un tradīcijas gan Latvijas zemnieku, gan amatnieku piedāvājumā, tāpēc ir interesants ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī ceļotājiem un tūristiem.

Daudzveidīgas un plašas ir emociju pasaules, kuras izgaismo Latvijas Nacionālā baleta mākslinieki, spilgtas un patiesas ir krāsas, kurās atmirdz varoņu sāpes un prieks baletā «4 pasaules. 4 stihijas». Līdzās operām «Kara daba» un «Dievu mijkrēslis» tas ir viens no trīs šīs sezonas jauniestudējumiem.

80-to gadu sākumā restorāns „Jūrmala” ar savu kabarē bija slavens visā Latvijā, un ne tikai... Cilvēki jau mēnešiem iepriekš rezervēja vietas, lai klātienē redzētu šo izslavēto šovu.

Ingas Ābeles lugu “Labās asinis,” kas Mihaila Gruzdova režijā iestudēta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, varētu nosaukt kādas ģimenes sāgas vārdā – turklāt par daudz „ģimeniskāku” nekā to uztver paši varoņi.

Habarovskas hokeja kluba «Amur» lielākā zvaigzne ir Martins Ružička, kurš pagājušajā sezonā spēlēja Čehijas augstākajā līgā un izslēgšanas spēļu turnīrā 18 spēlēs guva 17 vārtus un izdarīja 16 rezultatīvas piespēles.

Mīlestība nemēdz būt vienkārša un ērta. Mīlestību ne vienmēr var izteikt vārdos... Nedz arī rīcībā. Mīlestība ir flirts un uzticība, kaprīzes un atbildība, viltība un atklātība. Tieši mīlestība, daudzveidīga un neuzvarama, nosaka šīs gaišās «vasarnieku» komēdijas toni.

"Gulbju ezers" ir baletu balets, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Petipā un Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai, iekāro jaunekli. Cīņa, mīļotās Odetas ievainojums, uzvara pār ļaunumu, kas ir tikai šķitums... LNO baleta trupas sniegumā "Gulbju ezera" interpretācijā fascinē rūpīgā attieksme pret klasiku ik detaļā - deju zīmējumā, žestu valodā, tēlu attiecībās, dekorācijās un kostīmos.

Šī jautrā un romantiskā pasaka ir viena no V. Šekspīra bezrūpīgākajām un nebēdnīgākajām komēdijām. Lai arī galvenā intriga skatītājam zināma no paša sākuma, jaukās Violas, kas pārģērbusies vīrieša drēbēs un pieteikusies dienestā pie skaistā hercoga Orsino, piedzīvojumi nezaudē savu pievilcību. Fināls ir paredzams, taču tā risinājuma gaitā būs ne mazums komisku ainu, negaidītu pavērsienu un Šekspīram tradicionālu spilgtu spēles momentu.

"Madama Butterfly" atjaunojums piedāvā unikālu iespēju izbaudīt LNO vēsturiskā 1925.gada iestudējuma skaistumu: saglabāta oriģinālā scenogrāfija, kostīmu dizains un arī režijas pamatrisinājums. Izrādes vēsturiskais aspekts ir unikāls arī pasaules kontekstā - iestudējums uzskatāms par vienu no visvecākajiem saglabātajiem operu uzvedumiem pasaulē. Tas vēstī par japāņu meitenes neiespējamo mīlestību, ko viņa jūt pret amerikāņu virsnieku. Šī mīlestība ir traģiska un skaista kā tauriņa lidojums pretī gaismai, kura silda, apžilbina un sadedzina.

Ar mūsdienu spāņu dramaturga Žordi Galserāna lugas „Grenholma metode” pirmizrādi savu 129.sezonu atklāj Mihaila Čehova Krievu drāmas teātris.

Izcilā renesanses laikmeta rakstnieka Viljama Šekspīra lugu Sapnis vasaras naktī no jauna izstāstīs Latvijas Nacionālās operas baleta trupa. Pirmizrāde paredzēta 22.oktobrī.

"Sinfonietta Rīga" saviem klausītājiem piedāvā ģēniju parādi - Štrauss, Šūberts un Holligers.

Luga „Ne vienmēr runcim krējuma pods” tiek uzskatīta par vienu no vissmalkākajiem un jautrākajiem A. Ostrovska sacerējumiem, kaut gan formas vieglums neizslēdz satura dziļumu.

Divi cilvēki, kas salst sniegotā mežā, gaida, atminas – un saņem otru iespēju, turklāt ne tikai vienu. Bet varbūt, ka tās ir tikai viņu iedomas?