Kultūras vietas

A.Sūnas galerija darbojas jau kopš 1992.gada, piedāvājot Latvijas mākslinieku personālizstādes – pārstāvēta ir glezniecība, tēlniecība, tekstilmāksla, fotogrāfija, stikls, grafika. Notiek arī dažādas kopizstādes ar vienotu tēmu. Vairāk »

Zemes strēle, kas iestiepjas Daugavas pašā vidū, vasaras sezonā ir viena no iecienītākajām atpūtas vietām – uz AB dambja notiek dažādi pasākumi, darbojas kafejnīcas un mākslas telpas, kā arī var vienkārši pastaigāties, izbaudot pašus lieliskākos skatus uz Rīgas panorāmu. Vairāk »

Āgenskalna baptistu baznīca celta no 1913. līdz 1916. gadam. Tā Mārupes ielā 14. Baznīcu projektējis arhitekts A. Vanags. Vairāk »

Rūpīgas un pamatotas atlases rezultātā galerija izvēlējusies principu reprezentēt savu, noteiktu autoru loku, kas galvenokārt pārstāv latviešu laikmetīgās glezniecības tradīcijas. Vairāk »

Sv.Pestītāja Anglikāņu baznīca celta no 1857. -1859.gadam pēc arhitekta J.D.Felsko projekta bijušo Paula bastionu vietā. Vairāk »

Arkādijas dārzs ir viens no tipiskākajiem ainavu dārziem Rīgā, Torņakalnā. Vairāk »

Esplanādē, blakus Pareizticīgo katedrālei uzstādīts piemineklis Krievijas ģenerālfeldmaršalam kņazam Mihaelam Barklajam de Tolli (1761-1818). Šī skulptūra ir replika 1913.gadā uzstādītajai, kas pazudusi bez vēsts. Vairāk »

Galerija Bastejs orjentējas uz latviešu laikmetīgo tēlotājmākslu, ar mūsu vadošajiem māksliniekiem - Helēnu Heinrihsoni, Ritumu Ivanovu, Normundu Brasliņu, Frančesku Kirki un Ivaru Heinrihsonu. Vairāk »

Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā darbojas mūzikas nodaļa ar klavierspēles, vijoles, čello, kokles, ģitāras un pūšamo instrumentu klasēm. Mākslas nodaļa, kur audzēkņi bez zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas un kompozīcijas apgūst arī keramikas un kokgriešanas pamatus. Darbojas arī horeogrāfijas nodaļa. Vairāk »

Skārņu ielas malā, starp Sv.Pētera baznīcu un Konventa sētu, muzicē leģendārie Brēmenes muzikanti: uz pakaļkājām pacēlies bļauj ēzelis, uzlēcis mugurā ēzelim rej suns, uzrāpies virsū sunim ņaud kaķis, bet izglābies no viņam nolemtā zupas katla un uzlaidies uz kaķa galvas pilnā kaklā dzied gailis. Šie Brēmenes muzikant neblenž uz laupītāju dzīrēm. Viņi lūkojas caur spraugu padomju režīma uzceltajā Aukstā kara “dzelzs priekškarā”. Vairāk »

Jau gandrīz simts gadus pašā Rīgas centrā slejas Brīvības piemineklis – granītā un varā ietērptais mākslas darbs simbolizē latviešu tautas vēlmi pēc neatkarības un brīvības. Brīvības statujas rokās spoži mirdz trīs zvaigznes, kas veltītas Latvijas kultūrvēsturiskajiem reģioniem – Kurzemei, Vidzemei un Latgalei. Tā pakājē iekalti vārdi – “Tēvzemei un Brīvībai”. Brīvības piemineklis tika atklāts 1935.gada 18.novembrī, to uzcēla par tautas saziedotajiem līdzekļiem. Brīvības piemineklis ir 42, 7 metrus augsts. Vairāk »

Izstāžu zāle trīs gadu darbības laikā ir kļuvusi par mākslinieku izstāžu mājvietu, mākslas cienītāju kultūras centru un savdabīgu Pārdaugavas tēla veidotāju. Vairāk »

Dannenšterna nams ir viens no ievērojamākajiem baroka arhitektūras pieminekļiem Latvijā un iemieso XVII gadsimta bagāto tirgotāju centienus izrādīties citu priekšā, ceļot sava turīguma apliecinošas dzīvojamās ēkas. Šis nams būvēts pēc tajā laikā Ziemeļeiropā populārā holandiešu klasicisma parauga, izgreznojot to vietām ar bagātīgu dekoru, kas harmonē ar fasādes kopējo atturīgumu – šo iezīmi var uzskatīt par Rīgas baroka lokālo savdabību. Vairāk »

Daugavgrīvas cietokšņa patiesais skaistums atklājas no putna lidojuma - sešu staru zvaigzne, kas nokritusi netālu no Daugavas ietekas jūrā. Savukārt tuvplānā uz katra soļa atklājas dažādu laiku liecības. Tā teritorijā bērzu birzs pavēnī patvērusies māja, kurā reiz mitinājies Bukina kungs - atbildīgais par ugunsdrošību: padomju laikos te bija izvietotas PSRS Baltijas flotes karaspēka vienības. Mūsdienās cietoksnis pamests savā nodabā – lieliska iespēja katram interesentam sajust vēstures elpu, izstaigāt tukšos kazemātus un aplūkot dažādu militāru celtņu drupas. Vairāk »

Parks paredzēts gan aktīvās, gan mierīgās atpūtas cienītājiem. Vairāk »

Biķernieku mežā atrodas lielākā nacisma terora upuru iznīcināšanas un apbedījuma vieta. Ansambļa centrā atrodas melna granīta kubs – simbolisks altāris, kura malās izkalti vārdi no Ījaba grāmatas: "Zeme, manas asinis neapsedz un manu kliedzienu neapslēp!" Apkārt izvietotie tūkstoš akmeņi atgādina tradicionālos ebreju kapus. Vairāk »

Rumbula ir viena no lielākajām ebreju masveida iznīcināšanas vietām Eiropā. Vairāk »

Esplanāde ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas. Vairāk »

Mākslas salonu – studiju “Figaro Art” izveidojusi Autorleļļu un rotaļlietu meistaru Baltijas ģilde. Vairāk »

“Galerijas 21” nosaukums ir laimes skaitlis, kas vienlaikus simbolizē mūsdienu laikmetu – 21.gadsimtu. Aktuālas mākslas piepildīta telpa, kas apvieno gan izstāžu zāles, gan galerijas funkcijas – tāda ir “Galerija 21”. Vairāk »

Galerija Daugava Latvijas mākslas dzīvē sevi pieteica 1993. gada novembrī ar gleznotāja Rūdolfa Piņņa izstādi „No Aiviekstes līdz Sēnai”. Motivācija, impulss galerijas dibināšanai bija vēlme radīt telpu mākslinieka un sabiedrības komunikācijai. Režisoram un aktieriem vajadzīga skatuve, jo bez tās mēs neuzzināsim pat par viņu eksistenci un viņiem nebūs iespēja uzrunāt savu skatītāju. Vairāk »

“Galerija Istaba” – mākslas galerija, veikals un restorāns vienuviet, kas vietai piešķir īpašu, brīvu, radošu un pat bohēmisku atmosfēru. Restorāns “Bufete” izvietots 2. stāvā balkonā, no kura iespējams noraudzīties uz izstādi galerijā un Kr. Barona ielu. Katrs galdiņš iekārtots atšķirīgi – kā atsevišķa istaba. Vairāk »

Galerija “Zazī” veltīta tikai fotogrāfijas mākslai, tā piedāvā gan atzītu, gan arī vēl nepazīstamu fotogrāfu darbus. Ekspozīcijā aplūkojamas tikai tādas fotogrāfijas, kuras iziet ārpus dekoratīvās fotogrāfijas funkciju robežām. Vairāk »

Ģertrūdes ielas teātris ir atvērta skatuve Ģertrūdes ielā 101a, ko kopīgi veido teātris "United Intimacy" un radošā apvienība "Nomadi" sadarbībā Latvijas Jaunā teātra institūtu. Šī ir vieta, kur skatītājiem ir iespēja iepazīties ar mūsdienu dejas un teātra izrādēm, ko veidojuši Latvijas un ārvalstu neatkarīgie mākslinieki un to grupas Vairāk »

Kopš 1992.gada Rīgā darbojas Gētes institūts - Vācijas Federatīvās Republikas kultūras institūts, kura galvenie mērķi ir veicināt vācu valodas apmācību un stiprināt vācu-latviešu sadarbību kultūras jomā. Vairāk »

Grīziņkalna parks ir parks Rīgā, Latgales priekšpilsētā, 10,45 ha platībā, kuru ierobežo Pērnavas, Ata un Jāņa Asara iela. Vairāk »

Vairāk »

Ivonnas Veihertes Mākslas galerija reprezentē gan laikmetīgo mākslu, gan vecmeistaru darbus, kā arī konsultē investīciju jautājumos un regulāri organizē izsoles. Vairāk »

Mākslas galerija "Jēkabs" nodarbojas ar mākslas izstāžu organizēšanu, lielāko uzmanību pievēršot latviešu klasiskai mākslai.Galerijai ir plaša slavenāko latviešu vecmeistaru gleznu un grafiku kolekcija. Vairāk »

Pārdaugavā reanimēts restaurētu koka ēku kvartāls – unikāls XIX gadsimta koka arhitektūras mantojums. Draugu un domubiedru kopa darbojas, lai saglabātu kvartāla vēsturisko sajūtu un piešķirtu tam XXI gadsimta dinamiku. Nami aicina apmeklētājus baudīt Latvijas un Eiropas dizainu, savukārt iekšpagalmos notiek gadatirgi, mākslas izstādes un radošās darbnīcas, bet īpašs kvartāla akcents ir žigulīši, kas pārceļ pagātnē. Vairāk »

Rīgā, Latgales priekšpilsētā atrodas Ķengaraga parks, kurā notiek dažādi brīvdabas pasākumi. Vairāk »

Klasiskās mākslas galerija "Antonija" darbojas kopš 1991.gada. Galerijas specializācija pārsvarā ir 19.-20.gadsimta latviešu un cittautu glezniecības vecmeistari, taču ik pa brīdim izstādēs un izsolēs ir apskatāmi arī jauno un daudzsološo mākslinieku darbi Vairāk »

Kristaps un Auguste Morbergi savas vasarnīcas un botāniskā dārza veidošanu uzsāka 19. gs. 80. gadu vidū un turpināja to pilnveidošanu un paplašināšanu līdz pat slavenā mecenāta nāvei 1928. gadā. Vairāk »

Kronvalda parks (sākotnēji Strēlnieku dārzs) ir Vecrīgas kanālmalas apstādījumu sastāvdaļa 11,92 ha platībā, kas norobežo Elizabetes un Kr. Valdemāra ielu, kā arī Kronvalda un Kalpaka bulvāri. Vairāk »

Rīgas Kultūras un atpūtas centrs "Imanta" ir atklāts 1995. gadā. Tas atrodas Imantas dzīvojamo namu ieskautajā Anniņmuižas parka teritorijā. Kultūras centrs piedāvā apmeklēt dažādus tradicionālos gadskārtas pasākumus – Lieldienas, Ielīgošanu, Annas dienu, Ziemassvētkus, profesionālās un tautas mākslas koncertus, izstādes, pasākumus bērniem un ģimenēm. Vairāk »

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras un tautas mākslas centrs "RITUMS" dibināts ar Rīgas domes 1995. gada 19. decembra lēmumu, apvienojot Izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku, tautā gan vairāk pazīstamu kā Skolotāju nama, un Poligrāfiķu kultūras nama amatiermākslas kolektīvus, kas sakarā ar šo abu arodbiedrību kultūras iestāžu likvidāciju, bija palikuši bez savām mājvietām. Vairāk »

Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) darbojas kā platforma laikmetīgās mākslas procesu attīstības veicināšanai un popularizēšanai Latvijā un ārvalstīs. Ikviens mākslas interesents ir aicināts apmeklēt LMC bibliotēku, informācijas centru un “Ofisa galeriju”. Vairāk »

"kim?" mītne atrodas Spīķeru kvartālā, kur trijos stāvos iekārtotās izstāžu zāles piedāvā apmeklētājiem iepazīt laikmetīgās mākslas tendences pasaulē atzītu mākslinieku darbu ekspozīcijās, instalācijās un lekcijās. Vairāk »

Latvijas Mākslas akadēmijas ēka ir nozīmīgs Rīgas vēsturiskā centra arhitektūras un mākslas piemineklis. Vairāk »

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerija ir vieta Rīgā, kur regulāri tiek rīkotas LMS biedru izstādes, iepazīstinot ar tendencēm Latvijas mākslas ainā Vairāk »

Pavasarī gleznās magnolijas, vasaras sākumā – rodedendru kupenas, vasaras pilnbriedā – rožu krūmi. Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs zied un zaļo visu gadu! Tajā var iepazīties ar visdažādākajiem augiem no visas pasaules, pat no tropu joslas. Vairāk »

Kā vēsta leģenda, Daugavas krastā reiz apmeties izcili spēcīgs vīrs un strādājis par pārcēlāju. Kādā tumšā naktī pie viņa atnācis mazs zēns un lūdzis pārnest pāri upei. Lai arī plosījies negaiss, vīrs nespējis atteikt mazajam, pacēlis viņu uz pleca un nesis. Pusceļā nasta kļuvusi tik smaga, ka spēkavīrs tikai ar pūlēm spējis turpināt ceļu. Viņš saņēmies un pēdējiem spēkiem izlaidis krastā zēnu, kas izrādījies Kristus bērns, tāpēc nesējs ieguvis vārdu Kristaps. Mūsdienās Lielā Kristapa statuju var aplūkot Daugavas krastā. Vairāk »

Lielie kapi jeb oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar memoriālām celtnēm ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā esošs kapu parks, bijusī kapsēta, kas atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, starp Brīvības, Mēness, Miera un Kljānu ielām. Vairāk »

Unikāls laikmetīgās mākslas projekts – telpaugu apmaiņas punkts "Mājas svētība" gaida visus, kas sirdī dārznieki. Kafejnīca, augu viesnīca un pat telpaugu rehabilitācijas centrs piedāvā nevis pirkt, bet gan mainīties! Vairāk »

Galerija "Māksla XO" ir attīstījusi labi pārdomātu izstāžu programmu, kas ietver galerijas pārstāvēto mākslinieku personālizstādes un ikgadējus galerijas projektus - grupu izstādes. Vairāk »

„Putti”ir Rīgas mākslas galerija, kas popularizē Latvijas mūsdienu rotu dizainu un rotu dizaineru darbus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā. Galerijā izstādītās rotas ir unikāli roku darbi, kas darināti sudrabā un zeltā, ar dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem. Vairāk »

Galerija “Mākslas noliktava” jeb “Art Stock” savā kolekcijā piedāvā dažādus modernās un klasiskās mākslas virzienus. Galerijas speciālisti palīdz arī veidot mākslas darbu kolekcijas. Vairāk »

Maskavas Nams – kultūras un lietišķās sadarbības atbalsta centrs starp divām valstīm, savdabīgs tilts starp Krieviju un Latviju Vairāk »

Mateja draudze ir viena no lielākajām un aktīvākajām baptistu draudzēm Latvijā. Tā tika dibināta 1867. gadā. 1897. gadā pēc astoņām dažādām dievkalpojumu noturēšanas vietām, draudze nopirka zemi Matīsa ielā. 1902. gadā pēc arhitekta H.Melbarta projekta draudze uzbuvēja savu patreizējo dievnamu. Vairāk »

Melngalvju nams, sākumā saukts par Jauno namu, celts 1334. gadā. Tas vairākkārt pārbūvēts, sākot ar 1522. gadu, kad pie ieejas tika uzstādīti piedurvju akmeņi līdz pat 19. gadsimta beigām, kad virs nama ieejas parādījās lauvu figūras un piebūves stūrī svētā Jura atveids. Vairāk »