Izbaudi Rīgu

Rīgas Centrāltirgus

Daudzās pasaules pilsētās galvenos laukumus pārbūvē. Gidi stāsta: „Te kādreiz bija tirgus!” Bet Rīgā joprojām ir! Pilsētas vidū, blakus Daugavai.

Nepieciešamība pēc Centrāltirgus Rīgas rātē tika apspriesta jau 1909. gadā, bet Pirmais pasaules karš šos plānus atlika līdz pat 1922. gada 18. decembrim. Tad Rīgas dome pieņēma lēmumu par Centrālā pilsētas pārtikas tirgus celtniecību, jo Daugavmalas tirgus augošajai pilsētai bija kļuvis par šauru. Jaunā tirgus tapšana prasīja astoņus gadus.

Celtniecības darbi tika sākti 1924. gadā. Ēkas, kuras šodien kalpo par tirgus paviljoniem, un kļuvušas par neatņemamu Rīgas unikālo vaibstu, sākotnēji celtas Kurzemē, Vaiņodē kā vācu armijas gaisa kuģu – cepelīnu – angāri. Zem paviljoniem izbetonēja pagrabtelpas – divus hektārus lielu apakšzemes pilsētiņu ar eju 337 metru garumā. Divdesmit septiņas saldētavu kameras 1938. gadā spēja uzņemt līdz 310 000 kilogramu preču. Trīs apakšzemes tuneļi bija savienoti ar izejām kanālmalā. Virszemē preces izcēla kravas liftos.

Kad 1930. gadā svinīgi atklāja Rīgas Centrāltirgu, tas tika atzīts ne tikai par lielāko, bet arī par labāko un modernāko Eiropā. Dažādos laikos tas nemainīgi atradies pašā Rīgas sirdī, nereti saukts arī par pilsētas vēderu.

Trešā reiha okupācijas laikā tirgus teritorija tika izmantota kara vajadzībām. Divus paviljonus pārveidoja par vērmahta automašīnu dzinēju remontdarbnīcu, bet aiz sētas iekārtoja malkas uzglabāšanas laukumu “Adam Opel” vajadzībām.

1949. gadā Centrāltirgu pārdēvēja par Centrālo kolhozu tirgu, ko padomju prese slavēja kā labāko tirgu Padomju Savienībā.

1961. gada statistikā konstatēts, ka tirgū gadā pārdod līdz 200 000 tonnu gaļas, 768 000 litru piena, ap 7 miljoniem olu, vairāk nekā 9 tūkstošus tonnu kartupeļu, pāri par 8 tūkstošiem tonnu dārzeņu un gandrīz 5 000 tonnu augļu.

Visos laikos tirgus vienmēr ir bijis labklājības un pārticības simbols. Cauru gadu te netrūkst ko pirkt, te ir Rīgā plašākais un svaigākais zivju piedāvājums, kā arī konditorejas izstrādājumi, augļi un dārzeņi, garšvielas, medus, rieksti un vēl un vēl. Ik dienas daudz cilvēku te atrod arī citas sadzīvē un saimniecībā derīgas lietas, ziedus un stādus, kā arī ar sirds siltumu gatavotus rokdarbus.

Rīgas Centrāltirgus patiesi ir vesela izklaide. Ne velti tas ierauj virpulī, čalās, smieklos un daudzveidībā. Nemanot zūd aizspriedumi, jo redzam, ka tirgus ik gadu kļūst jaukāks, glītāks, godīgāks, atbildīgāks un mūsdienīgāks. Tas pulcē ļaudis, jo viņi zina, ka tieši šī ir tā izcilā vieta, kur atrast veselīgu un kvalitatīvu pārtiku, gūt iespaidus par Latvijas ēšanas un tirgošanās tradīcijām un kultūru.

Pārdzīvojis kapitālisma atdzimšanas skarbo realitāti, nu atkal „Rīgas Centrāltirgus” atradis savu vietu un atplaucis, pulcinot visdažādākos ļaudis vienuviet, kur pašā Rīgas centrā – krāsainākajā vietā pilsētā, var iegādāties gandrīz visu, bet jo īpaši – veselīgus, garšīgus, krāsainus un daudzveidīgus Latvijas lauku labumus.

1997. gadā tirgus teritorija, veidojot ar vecpilsētu vienu veselumu, tika iekļauta UNESCO „Pasaules mantojuma” sarakstā.

Centrāltirgum ir lieliska aura. To piešķir grandiozo paviljonu silueti un plašums. Paviljoni un to ansamblis ir ietvars, kas rada tirgus apveidu un kārtību. Taču tiem nebūtu tik lielas vērtības, ja visos laikos kopš 1930. gada nebūtu daudzo pārdot- un pirkt- gribētāju. Un, ja ir tie, tad tirgošanās vienmēr „iet no rokas”. Tai netraucē ne svelmainā saule, ne lietavas, ne bargais sals.

Latvijas garša

Pavasarī ikviens ir noilgojies pēc svaiguma, kas tikai soli pa solim kļūst manāms uz tirdzniecības galdiem. Centrāltirgū pavasaris sākas ar kļavu un bērzu sulu kūri, diedzējumiem, lociņiem un redīsiem, kā arī rabarberiem. Ja Centrāltirgū viesojies pavasarī – nobaudi sulas, pagaršo biezpienu ar dažādiem zaļumiem un pirmajiem dārzeņiem, ko iesakām papildināt ar marinētu siļķīti vai kūpinātu sieru. Un, protams, svaigie sieri! Saldi un sāļi, aromātiski, ar patīkami maigu svaiga piena smaržu un garšu.

Vasara nav iedomājama bez ogām. Šis ir laiks, lai sagatavotos aukstajam laikam un uzņemtu visus vitamīnus, ko daba sniedz visgaršīgākajā veidā. Latvijas launags ir silta rudzu maize ar medu, svaigām ogām un pienu. Taču Centrāltirgū vari nobaudīt arī eksotiskos augļus, kurus iesakām papildināt ar gardiem cepumiem – rūpīgu roku darbu no dabīgām izejvielām.

Rudenī tirgus letes lūst no āboliem, bumbieriem un plūmēm – vietējo zemnieku saimniecību augļi, kas atklās ziemeļu garšu, kas ir krietni atšķirīgāka no ungāru un poļu līdziniekiem.

Noteikti pagaršojiet sulas! Aromātiska un bagātas buķetes piesātinātā ābolu sula. Spēcinošā un atsvaidzinošā melleņu sula. Nomierinošā aroniju vai enerģētiskā smiltsērkšķu sula. Izvēlieties tās, kas pagatavotas, neizmantojot konservantus un ilgstošu pasterizēšanu, un tieši tāpēc saglabājušas augstāku uzturvērtību un spēcīgu svaigu garšu. Ja esi salduma mīļotājs, komplektā iegādājies arī dabīgo medu. Arī medus garšu buķete Rīgas Centrāltirgū ir plaša – vasaras pļavu ziedu vai liepziedu medus būs krietni maigāks, salīdzinot ar rudens ziedu, viršu vai rapšu medu.

Visbeidzot, gaļas paviljonā netrūkst gardu gaļas uzkodu, ko nobaudīt – desiņas, karsti kūpināta un žāvēta gaļa, pastētes. Degustāciju papildinās marinētie gurķīši un maize – izvēlies tīkamāko piena, gastronomijas un sakņu paviljonos.

Ziemā vietējiem tīk sātīgs uzturs. Gadu gaitā esam iemācījušies atrast C vitamīnu, tur, kur tā šķietami nav. Skābētie kāposti, kas ir Centrāltirgus vizītkarte ziemā, ir viens no piemēriem. To klāsts sakņu paviljonā ir daudzveidīgs, un pagaršot noteikti vajag visus, lai atrastu savējo.

Rupjmaize, kūpinātas zivis, cepti nēģi, dārzeņu čipsi vai sukādes un kūpoša zāļu tēja ar medu. Grūti iedomāties labāku piedāvājumu, kā satikties ar Latvijas garšu aukstā ziemas dienā!

Uz tikšanos krāsainākajā Rīgas vietā – Rīgas Centrāltirgū!

Labākās lietas Rīgas Centrāltirgū:

svaigi un ekoloģiski tīri produkti no Latvijas zemniekiem;
plašākais pārtikas produktu sortiments Latvijā;
konkurētspējīgākā cena;
iespēja kaulēties;
daudzveidīgi suvenīri.

Ko nobaudīt:

kaņepju sviestu;
izlejamo kvasu;
kūpinātas zivis un gaļu;
ekoloģisku rupjmaizi;
mazsālītus gurķīšus;
svaigi sietu sieru.

DARBA LAIKS

Atklātā teritorija

pirmdiena – svētdiena no plkst. 7.00 līdz 18.00

Gaļas paviljons

pirmdiena – svētdiena no plkst. 7.00 līdz 18.00

Sakņu paviljons

pirmdiena – svētdiena no plkst. 8.00 līdz 18.00

Zivju paviljons

pirmdiena – svētdiena no plkst. 8.00 līdz 18.00

Piena paviljons

pirmdiena – sestdiena no plkst. 7.30 līdz 18.00
svētdiena no plkst. 7.30 līdz 17.00

Gastronomijas paviljons

pirmdiena – sestdiena no plkst. 7.30 līdz 18.00
svētdiena no plkst. 7.30 līdz 17.00

Katra mēneša pirmajā pirmdienā visos Centrāltirgus paviljonos ir noteikta sanitārā diena, kad paviljoni strādā līdz plkst. 15.00.

Zemnieku tirgus

(Gaiziņa ielā, Spīķeru ielā, Pūpolu ielā)

Tirdzniecība no autotransporta: pirmdiena – svētdiena no plkst. 17.00 līdz 7.30

Tirdzniecības vietās ar noliktavām: pirmdiena – svētdiena no plkst. 0.00 līdz 24.00

Nakts puķu tirgus

(Pūpolu ielā)
pirmdiena – svētdiena no plkst. 19.00 līdz 7.00