Kā vēsta leģenda, Daugavas krastā reiz apmeties izcili spēcīgs vīrs un strādājis par pārcēlāju. Kādā tumšā naktī pie viņa atnācis mazs zēns un lūdzis pārnest pāri upei. Lai arī plosījies negaiss, vīrs nespējis atteikt mazajam, pacēlis viņu uz pleca un nesis. Pusceļā nasta kļuvusi tik smaga, ka spēkavīrs tikai ar pūlēm spējis turpināt ceļu. Viņš saņēmies un pēdējiem spēkiem izlaidis krastā zēnu, kas izrādījies Kristus bērns, tāpēc nesējs ieguvis vārdu Kristaps. Mūsdienās Lielā Kristapa statuju var aplūkot Daugavas krastā.
Stāsts par Lielo Kristapu, nodots no mutes mutē, piedzīvojis dažādas izmaiņas un līdz mūsdienām saglabājies dažādās interpretācijās. Runā, ka viņš par šo pāri celšanu ticis pie lielas naudas čupas, nopircis par to visu Rīgu, jo Rīga bijusi tika maza, ka tai cauri varējis izskriet vilks. Tomēr tas, kas ir visai precīzi zināms, ir fakts, ka ap 1510. gadu Rīgā, Daugavas krastā parādījusies koka skulptūra - Lielais Kristaps, liels vīrs, kuram uz pleca mazs puišelis, bet rokās gaismas laterna un gara nūja.
Savulaik skulptūra bijusi ļoti iemīļota rīdzinieku vidū, kas bieži apmeklējuši Lielo Kristapu, izgreznojot to ar lentēm un puķu vītnēm, aizdedzinot svecītes un izlūdzoties aizsardzību no visa ļaunā. Ļaudis godājuši šo tēlu neatkarīgi no konfesijas, kas ļāvis tam saglabāties līdz mūsdienām - patlaban tas apskatāms Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, bet Daugavas krastā stāv tā kopija. Savukārt mūsdienās Lielais Kristaps ir īpaši iemīļots kino cilvēku vidū - Lielais Kristaps ir nozīmīgākais ikgadējais latviešu kino apbalvojums.