Kr.Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojumā sastindzis bronzas tēls. Tas ir piemineklis Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim (1877-1942), kas uzcelts par privātpersonu ziedojumiem un 2003.gadā uzstādīts kā Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda dāvana Rīgas pilsētai.
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis bija viens no pazīstamākajiem Latvijas politiķiem starpkaru laikā. Viņš bija viens ievērojamākajiem un arī vispretrunīgāk vērtētais latviešu politiķis. Kārļa Ulmaņa vārds ir nesaraujami
saistīts ar latviešu tautas politiskās patstāvības un valstiskuma idejas rašanos.
1934. gada 15. maijā K. Ulmanis, būdams tā brīža Ministru prezidents, izdarīja valsts apvērsumu, kura rezultātā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Pēc apvērsuma vara koncentrējās Ulmaņa rokās, un viņš realizēja valsts pārvaldes režīmu, kas pazīstams kā autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms un ilga no 1934. gada 15. maija līdz 1940. gada 16. jūnijam, kad Latviju okupēja Padomju Savienība.