Rīgas Doms Vecrīgas sirdi iekarojis jau kopš 1211. gada 25. jūlija. Savu tagadējo izskatu dievnams ieguva 19.gs.beigās, bet mūsdienās Rīgas Domā līdz ar dievkalpojumiem norisinās bagātīga kultūras dzīve – notiek vietējo un ārvalstu mākslinieku koncerti, kā arī tiek izstādītas dažādas mākslas ekspozīcijas.
Rīgas Doms jau daudzus gadu simtus ir viena no galvenajām koncertu norises vietām Rīgā un visā Latvijā. Tā tas ir arī šodien, kad Domā izskan dažādu laikmetu mūzika gan dievkalpojumos, gan regulāros koncertos.
Vēsturiski Rīgas Doms ir bijis Livonijas centrālā katedrāle līdz Livonijas sabrukšanai 1561.gadā. Rīgas Doms ir viduslaiku perioda lielākā un viena no vecākajām sakrālajām celtnēm Latvijā un Baltijas reģionā. Tā apvieno sevī romānikas, agrīnās gotikas, baroka un jūgendstila iezīmes.
Rīgas Doma pamatakmens ielikts svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta vadībā 1211.gada 25. jūlijā. Sākotnēji Rīgas Doms bija iecerēts kā bazilikas tipa baznīca, taču vēlāk plāniem mainoties, tika izbūvēts kā halles tipa baznīca un tikai 15.gs.sākumā tika pārbūvēts kā bazilika.
1881.gadā tika uzsākti un līdz 1914.gadam norisinājās Rīgas Doma būvdaļas veiktie remonta un restaurācijas darbi baznīcā un krustejā, kuru rezultātā baznīca ieguva savu patreizējo veidolu.
