Bizantiešu arhitektūras vaibstus ieguvušajam Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu namam, kas no ārpuses atgādina vienkāršu dzīvojamo ēku, ir jūgendstila ietekmē tapis tornis, kura kupols ir vienīgais apzeltītais “sīpols” visā Rīgā. Savukārt pats lūgšanu nams ir lielākais vecticībnieku dievnams ne tikai Rīgā un Latvijā, bet visā pasaulē, turklāt tajā darbojas pasaules lielākā šīs konfesijas draudze, kurā ir aptuveni 25 000 staroveru.
Par dievnama dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1760. gads, kad pie Daugavas tika uzcelts koka šķūnis, ko sāka saukt par Maskavas lūgšanu namu Dvinas krastā. XVIII gadsimta nogalē tas pārcēlās uz mūra telpām. 1826. gadā dievnams tika nodēvēts tirgotāja un vecticībnieku atbalstītāja Alekseja Petroviča Grebenščikova vārdā. Laika gaitā tas piedzīvoja vairākas transformācijas. Tagadējo izskatu šis vecticībnieku lūgšanu nams iemantoja vien XIX gadsimta beigās, bet tā torni uzbūvēja 1905. gadā pēc cara Nikolaja II izdotā manifesta par ticības brīvību. Dievnamā ir liela lūgšanu zāle ar ikonostasu jeb svētbilžu sienu, vairākas ceremoniju zāles, pārvaldes telpas, garīdznieku un baznīcas kalpotāju dzīvokļi. Dievnamam pieder bagātīga XV – XIX gadsimta ikonu, grāmatu un rokrakstu kolekcija. Dievkalpojumi šeit notiek, ievērojot senās tradīcijas.