Rīgas centrā, Esplanādē slejas majestātiska celtne - Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāle, kas ir lielākais pareizticīgo dievnams Rīgā. Pārdzīvojusi Padomju laikus kā planetārijs un restorāns, tā atjaunota un atkal kļuvusi par sakrālo celtni, kurā regulāri notiek pareizticīgo dievkalpjumi.
Kristus Piedzimšanas katedrāle ir arhitektūras un stabilitātes simbols, ko apmeklē ne tikai Latvijas augstākie viesi, bet ikviens, kam nepieciešams miers un drošība.
Pirmo akmeni katedrāles pamatos 1876. gada 3. jūlijā iemūrēja Rīgas bīskaps Serafims (Protopovs). Katedrāle tika plānota bez atsevišķa zvanu torņa, taču pavisam negaidīti Krievijas cars Aleksandrs II katedrālei uzdāvinājis 12 zvanus, tādēļ ēku nācās papildināt ar vēl vienu kupolu – zvanu torni.
Katedrāles svinīgā atklāšana notika 1884. gada 28. oktobrī. Pirms pirmā pasaules kara uz katedrāli nāca lūgties aptuveni pusotrs tūkstotis ticīgo. Majestātiskā gaišzilo kupolu celtne neobizantiešu stilā bija tā laika visdārgākā ēka Rīgā, tās interjers bija neredzēti grezns un mākslinieciski augstvērtīgs: izcila senu un dārgu ikonu kolekcija, izcilāko Pēterburgas Mākslas akadēmijas pedagogu un krievu gleznotāja Vasilija Vereščagina gleznoti trīs ikonostasi, Pēterburgas labāko zelta šuvēju darināti svētkalpotāju tērpi, dievnama sienas greznoja freskas bizantiešu stilā ar senkristiešu ornamentiem.
Lai arī katedrāle pārdzīvoja abus Pasaules karus, 1960. gadu sākumā to slēdza, nozāģēja krustus, noņēma un pārkausēja zvanus un pārbūvēja par planetāriju, oficiāli nodēvējot par Zinību namu.
Katedrāles atjaunošanas darbi sākās 1990.gadu beigās, 2000. gada 6. maijā arhibīskaps Aleksandrs iesvētīja katedrāles jauno ikonostasu. Restaurācija turpinās joprojām, ikviens tiek aicināts ziedot projektam “Svet”, kurā gūtie līdzekļi tiek novirzīti katedrāles remontam.