Arlekīns un Pjero. Mūžīgie svētki – starpkaru laika gars

Commedia dell’arte tēli latviešu modernistu darbos. Latviešu mākslinieku rīkotie karnevāli. Fotogrāfijas un tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas

Maskas, ne gan karnevāla, ir kļuvušas par mūsu ikdienu. Aptuveni gadsimtu atpakaļ plosījās spāņu gripa, bet pēc Pirmā pasaules kara šausmām sabiedrība alka prieka un jautrības. Balles, karnevāli, deju vakari, pasākumi par godu dažādiem iemesliem – lasot gan Latvijas, gan ārzemju tā laika presi, rodas iespaids, ka 20. gadsimta 20.–30. gadi ir nepārtrauktas svinības, viena gara ballīte starp diviem lieliem kariem. Franču dzejnieks un mākslinieks Žans Kokto nosauca šo periodu par “mūžīgo 14. jūliju” – datums, kad notiek Francijas valsts nacionālie svētki, atzīmējot Bastīlijas ieņemšanas gadadienu, kas tiek uzskatīta par simbolisku Francijas Republikas dzimšanas brīdi. Latvieši neatpalika no frančiem, un katra korporācija, katra biedrība, pat valsts iestādes 20.–30. gados regulāri rīkoja karnevālus. Protams, to darīja arī mākslinieki.

 

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs 16.11.2021 - 15.01.2022
Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas, sociālo mediju sīkdatnes un mārketingam nepieciešamās sīkdatnes.
Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli: