Izstāde piedāvā ieskatu pilsētas, literatūras un mākslas attiecībās 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs.
20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu dzejnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.
Literatūras un mākslas apvienojums izstādē izgaismo laikmeta sociālās un kultūras pārmaiņas, atklājot, kā latviešu modernisti atspoguļoja un interpretēja mainīgās urbānās vides iespaidus un dinamiku. Ekspozīcija ietver gan hrestomātiskus, gan mazāk zināmus mākslas darbus, dzejas tekstus, iespieddarbu oriģinālus, fotogrāfijas un video materiālus.