Vizuāli efektīgs, sensacionāls un Latvijas teātrī vēl neredzēts iestudējums ar lieliskiem aktierdarbiem – tajā iezīmējas gan simboliski slāņi, gan melns, provocējošs humors par cilvēka dabu, liekot klasiskajai Šekspīra lugai asi reflektēt par mūsdienu trako, neprognozējamo pasaules kārtību. Izrādes radošā komanda uzbūrusi pasauli, Šekspīra maģisko mežu, kurā čum un mudž kaislības un radības – tās gan karsti mīl, gan spēj sēt īstu ļaunumu un postu.
Šajā "komēdijā par pasaules galu" radošā komanda uzdod jautājumu – vai cilvēka daba vispār pakļaujas pašam cilvēkam? Būt izredzētiem un patiesi, neprātīgi iemīlēties var izrādīties arī kā ļauns joks. Domāt, ka cilvēki valda pār notikumiem un ir spējīgi kontrolēt pasaules kārtību, iespējams, ir tikai ilūzija. Izrāde ir kā sapnis, kuru nevar kontrolēt – tas visu pakļauj savai loģikai un zemapziņas haosam. Šausmīgais un patiesais tajā valda pār mums vairāk nekā šķietami kontrolētais nomods.