Izstādē apvienoti sešu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras studentu darbi, kuros ķermeņa tēls kļūst par idejas un stāsta nesēju - gan personīgai pašrefleksijai, gan sarunai ar apkārtējo pasauli.
Kā zināms, farmācija rūpējas par fiziskā ķermeņa veselības uzturēšanu un atjaunošanu, savukārt māksla pēc būtības strādā ar garīgo un emocionālo ķermeni. Emocijas – prieks, trauksme, skumjas vai "tauriņi vēderā" – ir tikpat ķermeniski kā psiholoģiski procesi. Apspiežot šīs reakcijas, tiek ietekmēta arī fiziskā veselība, tādēļ abas jomas, lai arī atšķirīgas, vieno rūpes par cilvēka kopējo labsajūtu.
Izstādē redzami trīs pirmkursnieku un trīs tikko maģistrantūru absolvējušo mākslinieku darbi, kuros sastopas studiju cikla sākuma un beigu punkts. Ekspozīciju papildina Glezniecības katedras vadītāja, mākslinieka Kristiana Brektes apgleznota antīkās skulptūras replika, kas transformē klasisko formu mūsdienīgā interpretācijā un kļūst par simbolisku pārejas zīmi starp tradīciju un jaunradi.
Šī nemainīgā interese par ķermeni mākslā pastāv jau tūkstošiem gadu – no alu zīmējumiem un klasiskā ideāla līdz mūsdienu fragmentētajām vai konceptuālajām formām. Latvijas Mākslas akadēmija turpina akadēmiskās zīmēšanas tradīciju, kas Eiropā kļūst arvien retāka, un figuratīvā glezniecība joprojām ir nozīmīga studiju sastāvdaļa.
Izstāde ir vizuāli un emocionāli daudzslāņains stāsts par cikliskumu cilvēka dzīvē. Lielais dzīves un nāves ritms atspoguļojas līdzās mazākajiem – studiju, profesionālās attīstības un personīgo pārmaiņu cikliem. Ķermenis šajos procesos ir nemainīgs ceļabiedrs – pirmatnējākais pasaules piedzīvošanas instruments, kas vienlaikus mainās un glabā savu pieredžu nospiedumus.
Izstādes mākslinieki: Kristians Brekte, Jānis Grāvītis, Dārta Grīsle, Aleksandrs Isupovs, Gunta Lante, Anastasija Sirotska, Paula Viļuma.
Kuratore: Ieva Stalšene