Mākslinieces, keramiķes Katerinas Geidukas personālizstāde izmanto tautas pasaku motīvu, lai porcelānā interpretētu sievietes pieredzi, atmiņas un transformācijas procesu. Māksliniece vairāk nekā gadu ir īpaši strādājusi pie šīs izstādes darbiem, lai Rīgas Porcelāna muzejā uz diviem mēnešiem uzburtu maģisku pasauli, sava veida porcelāna pasaku. Tajā augs nesaprotami porcelāna augi un slēpsies jokainas radības; tajā manīsim pasakainus un ne tik pasakainus kustoņus, zīmes un atribūtus, kuru nozīmes svārstās starp nepārprotamu mūsdienu realitāti un intuitīvām pārlaicīgām nojausmām.
Personālizstādes impulsu Katerina Geiduka ir radusi tautu pasaku motīvos, īpaši izceļot itāļu pasaku "Meitene bez rokām". Kā ikvienai pasakai, arī šai ir tumšā puse. Tas ir stāsts par traumu, trimdu un transformāciju jeb metafora mākslinieces pašas pieredzei, piedzīvojot traģiskus notikumus personiskajā dzīvē. Ar izstādes palīdzību viņa atgriežas pie sieviešu arhetipiem kā sena koda, lai caur tiem izprastu pati savu pieredzi un vēsturi. Arhetipiskais sižets kļūst par pamatu instalācijai. Tajā skatītājs nonāk maģiskā telpā: mežā ar metāla kokiem un porcelāna augļiem, kas pildīti ar jaunas dzīvības sēklām.
Vienlaikus muzeja skatlogos skatāma Diānas Boitmanes personālizstāde "MALLEUS. Iekšējā forma". Izstādē skatāmas porcelāna formas, kas abstrakti atspoguļo skaņas un klusuma pieredzi. Māksliniecei iedvesmu devusi ungāru komponista Ģērģa Ligeti skaņas arhitektūra, taču darbi nav tieša interpretācija, bet gan klausīšanās pēdas.