Koncerta pirmajā daļā pianists Reinis Zariņš saspēlējas ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija" mijoties Olivjē Mesiāna un Džona Tavenera opusos.
Savukārt koncerta otrā daļa ir Ērika Ešenvalda neparastās un oriģinālās formas simfonija “Vēstules” – pianists lasa vēstules, kuru autores ir mātes, sievas, māsas, meitas, jaunietes un sirmgalves; vēstules ir daudzšķautņainas un iemieso sevī sievietes redzējumu par dzīvi, par sapņiem, par ilgām pēc mīlestības, par sadzīves rūpēm un pārlaicīgo, par reakciju uz iekšējiem un ārējiem impulsiem. Koris šajā muzikālajā kompozīcijā ir kā simfoniskais orķestris, kurš skatuves dziļumā neizgaismots sēž un veido harmonijas audeklu.