Līdz ar 21. koncertsezonas atklāšanu aizsākas jauna ēra Sinfonieta Rīga darbībā, mākslinieciskā vadītāja amatā stājoties Olari Eltsam. Latvijas klausītājiem labi pazīstamais igauņu maestro elektrizējošu saspēles ķīmiju ar kamerorķestri radis jau 2019. gadā un savu atgriešanos Latvijas koncertvidē jaunā statusā izvēlējies veidot Ludviga van Bēthovena mūzikas zīmē. Līdzīgi kā mūsu dzīves pulsē pārmaiņu gaisotnē, arī ģeniālā Vīnes klasiķa mūžs pirms vairāk nekā diviem gadsimtiem aizritēja mutuļojoši eksistenciālu jautājumu atmosfērā. Un varbūt tieši šie apstākļi veidoja to raženo augsni, kurā dziļā domātāja un kaislīgā vizionāra revolucionārā pārliecība spēja satricināt sava laikmeta pieņemtās normas.
Par to, ka Bēthovena idejas spēcīgi ietekmējušas arī visas nākamās paaudzes, liecina jaunās sezonas atklāšanas programmā kārtotie mūslaiku autoru veltījumi dižgaram. Par tādu dēvējams gan Vācijā mītošās dienvidkorejiešu skaņumākslas zvaigznes Unsukas Činas dinamiskais subito con forza, gan Erki Svena Tīra Koriolana rēga ieskautā Phantasma, kuras tapšanu savam tautietim un tuvam draugam reiz rosinājis pats Eltss. Par cīņu un uzvaru pār tumsu vēstošā Bēthovena Piektā, jeb "Liktens simfonija" savukārt idejiski sasaucas ar mūsu pašu Pētera Vaska vijolkoncertu "Tālā gaisma", kura solobalss uzticēta smalkjūtīgajai somu vijolniecei Elīnai Vehelei.