Jau vairāk nekā tūkstoš gadu svētceļnieki dodas pa Camino de Santiago - vienu no senākajiem un nozīmīgākajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā, kas ved uz Svētā Jēkaba katedrāli Santjago de Kompostelā, Spānijā. Taču šis nekad nav bijis tikai ģeogrāfisks galamērķis, bet stāsts par cilvēka iekšējo ceļu - izturību, šaubām, cerību un pārtapšanu. Ceļā svarīgs nav tikai galamērķis, bet viss, kas piedzīvots līdz tam. Kā jau īstā svētceļojumā, arī šeit katrs klausītājs aicināts atrast savu ceļu.
Britu komponista Džobija Talbota monumentālais a cappella opuss "Brīnumu ceļš" (Path of Miracles, 2005) ir viens no ievērojamākajiem mūslaiku kormūzikas meistardarbiem. Opuss veidots četrās daļās, kuras nosauktas Santjago ceļa noslēdzošā posma - Camino Francés (Franču ceļa) nozīmīgāko pieturvietu vārdos - Roncesvalles, Burgos, León un Santiago. Katra no tām atklāj ne tikai konkrētu ceļa posmu, bet arī svētceļnieka garīgās pārvērtības.
Libreta autors Roberts Dikinsons izmantojis tekstus no viduslaiku svētceļnieku himnām (Codex Calixtinus) un liturģiskiem avotiem, savijot tos ar mūsdienu dzeju. Skaņdarbā, līdzās latīņu valodai skan grieķu, basku, spāņu, franču, vācu un angļu valodas, atgādinot, ka Santjago ceļš gadsimtiem ilgi vienojis cilvēkus no visas Eiropas.
Talbots rada neparasti bagātīgu skaņu pasauli, izmantojot tikai cilvēka balsi. Septiņpadsmit patstāvīgas balsu līnijas, daudzveidīgas vokālās tehnikas, telpisks kora izvietojums un nepārtraukta kustības izjūta pārvērš kori un klausītājus par vienotu organismu, kas ataino svētceļnieku ceļu. Balsis kļūst par daudzkrāsainu instrumentu – reizēm atdarinot zvanus, reizēm vēju vai tālas atbalsis, radot iespaidu, ka klausītājs pats atrodas ceļā.