Savu pirmo kopīgi aizvadīto koncertsezonu Sinfonietta Rīga un diriģents Olari Eltss svin vienoti ar VAK "Latvija" skanīgajām balsīm un krāšņu solistu buķeti un rezumē ar Ludviga van Bēthovena monumentālo Devīto simfoniju. Cauri laikiem tā cildināta kā dižā klasiķa daiļrades kredo un viņa novēlējums visai cilvēcei. Tā raksturota kā humānisma triumfs un mākslinieciski revolucionāra robežšķirtne. Tieši te pirmoreiz vēsturē simfonijas orķestrālos spēkus papildina cilvēka balss, kas instrumentālo izteiksmi paspilgtina ar oriģinālu tekstuālu vēstījumu. Tas sakņots Bēthovena tautieša Frīdriha Šillera "Odas priekam" svinīgajā daudznozīmībā un gavilē par visas cilvēces brālību. 1824. gada maijā Vīnē notikušais simfonijas pirmatskaņojums tika uzņemts ar milzu sajūsmu. Un šķiet, ka ovācijas, kuras līdz asarām toreiz saviļņoja pie diriģenta pults esošo, tobrīd jau nedzirdīgo komponistu, turpina rezonēt cauri laikiem un robežām. Un līdzās šim vokālsimfoniskajam šedevram smalkjūtīgi kārtots Marche funèbre, kura autoru Luidži Kerubīni Bēthovens reiz kaismīgi pasludinājis par sava laika izcilāko komponistu.
Programma
Luidži Kerubīni, Marche funèbre
Ludvigs van Bēthovens, Devītā simfonija reminorā op. 125
Dalībnieki
Valsts akadēmiskais koris LATVIJA
Sinfonietta Rīga
Solisti tiks izziņoti atsevišķi
Diriģents Olari Eltss