Pārvēršot izstāžu telpu par "sirds trenažieru zāli", Līga Spunde ar humora, tēlniecības, grafikas un kustīgo attēlu palīdzību pievēršas emocionālās apātijas un apmulsuma apcerei, rosinot domāt par to, kā efektivitātes un produktivitātes kults un informācijas pārbagātība arvien vairāk apgrūtina piekļuvi pašu sajūtām.
Virzoties cauri izstādes telpām – asociatīvajām "uzņemšanas", "mēģinājumu" un "atpūtas zonām" –, apmeklētāji sastopas ar dažādām ikdienišķām sadursmēm starp emocijām un racionalitāti, sirdi un prātu. Līga Spunde ir pārliecināta, ka mūsu spēja rūpēties par citiem un sevi un darīt labu nav nekur zudusi, bet drīzāk pagurusi un daļēji apsīkusi. Arī empātijai, izrādās, reizēm vajag treniņu.
Māksliniece savos darbos pēta trauslās robežas starp uztveri un realitāti, ko parasti attēlo digitālās grafikas, video un skulptūru formā. Līgas Spundes diplomdarbs "Pārgājiens" tika atzīts par vienu no trim labākajiem jaunajiem projektiem Eiropā, un kopš tā laika viņas darbi izstādīti starptautiski.
Izstāde tapusi sadarbībā ar eksperimentālo mākslas telpu "1646" Hāgā.