Rīgas Jāņa baznīca ir senākais dievnams Rīgā. Sākotnēji Jāņa baznīcas vietā 13.gs. atradās Dominikāņu klostera kapela. Pēc vairākām pārbūvēm ap 1500. gadu ēkas viduslaiku daļa ieguva savu tagadējo veidolu - ar augstu gotisko pakāpjveida zelmini, divslīpju jumtu un nelielu tornīti.
1523. gadā Rīgas rāte dominikāņiem Jāņa baznīcu atņēma. Latviešu draudze Jāņa baznīcu savā īpašumā ieguva 1582. gadā. Tomēr Rīgas latviešu luterāņu draudzei nelielā klostera baznīca bija par mazu. 1587. - 1588.gadā Jāņa baznīcu paplašināja ar jaunu altāra piebūvi.
18.gs. Jāņu baznīca vairākas reizes ir cietusi, kā rezultātā tā tika pārbūvēta. Baznīcas tornītis, kas ir saglabājies līdz mūsdienām, celts 1849. gadā pēc arhitekta J.D.Felsko projekta.
Ar Jāņa baznīcu saistīta leģenda - 15.gadsimtā divi dominikāņu klostera mūki ļoti vēlējušies tikt svēto godā, tāpēc viņus dzīvus iemūrēja baznīcas sienā. Kamēr abi klostera mūki bijuši dzīvi, rīdzinieki viņus barojuši pa īpaši šim nolūkam baznīcas sienā atstāto caurumu. Tomēr pēc mūku nāves pāvests viņus nepasludināja par svētajiem. Mūku mirstīgās atliekas vēl joprojām atrodas baznīcas sienā, un viņu piemiņai baznīcas ārsienā ir krustveida caurums.