Balti zilganā Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca ir pirmā jaunuzceltā mūra katoļu baznīca Rīgā pēc reformācijas ienākšanas Livonijā. Par šīs baznīcas tapšanu jāpateicas imperatoram Jozefam II. Klasicisma stilā celtā ēka tika veltīta Sāpju Dievmātei, kas simbolizēja apspiesto katoļticību Māras zemē.
Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas priekštece bija prāvesta Izidora Šmita vadībā uzbūvēta katoļu kapela, kas ar savu niecīgumu un nabadzību 1780. gadā atstāja tik dziļu iespaidu uz Rīgā viesojušos imperatoru Jozefu II, ka viņš sarunā ar Katrīnu II apsolījis visādi atbalstīt katoļu nodomu šeit uzbūvēt jaunu mūra baznīcu. Pēc četriem gadiem sākās tās celtniecība, bet jau 1785. gadā baznīca bija gatava. Tāpat kā visas celtnes pie Pils laukuma, kā to noteica Krievijas carienes rīkojums, tā tika uzbūvēta klasicisma stilā. Baznīca tika veltīta Sāpju Dievmātes godam, kas simbolizēja apspiesto katoļticību Māras zemē. Ar nosaukumu sasaucās arī baznīcas tornis, kas salīdzinājumā ar citiem šajā laikā klasicisma stilā celto dievnamu torņiem Rīgā bija visai zems, iemiesojot pieticību un pazemību. No 1858. līdz 1860. gadam tika veikti baznīcas pārbūves darbi pēc arhitekta Johana Felsko plāna. Tās prezbitēriju pārcēla pretējā – dienvidrietumu pusē, piebūvēja sakristeju, bet baznīcas fasādi pārveidoja pseidoromāņu stilā. Par klasicisma laiku šīs baznīcas vēsturē mūsu dienās atgādina tās krāsojums baltā un zilganzaļā tonī.