Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle ir galvenā katoļu baznīca Latvijā. Tās slaidais tornis labāk par pārējiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu. Vēsturiski tas arī ir pirmais latviešu draudzes dievnams Rīgā (1523).
Baznīca rakstītos avotos pirmo reizi minēta 1226. gadā. Laika gaitā tā ir piedzīvojusi vairākas izmaiņas savā izskatā. 15. gs. baznīcas tornī parādījās pulksteņa zvans, kas tika iekārts ārpus torņa zem neliela jumtiņa. Tas kalpoja kā pilsētas trauksmes zvans, kura skaņas aicinājušas rīdziniekus noskatīties soda izpildi Rātslaukumā.
Baznīca savās telpās izmitinājusi dažādu konfesiju draudzes. No saviem pirmsākumiem līdz reformācijai tā piederējusi katoļiem. Pēc reformācijas tā kļuva par pirmo latviešu luterāņu draudzes dievnamu Rīgā. 1582. gadā, kad Rīgu ieņēma Polijas karalis Stefans Batorijs, to atdeva katoliskajai baznīcai. 1621. gadā Rīga nonāca Zviedrijas pakļautībā – tā rezultātā baznīca tika atgriezta luterāņiem. Kopš 1923. gada Svētā Jēkaba baznīca atkal pieder katoļu konfesijai.