Memoriālie muzeji

Sajūti 20. gadsimta 30. gadu radošās inteliģences dienas ritmu un svētku noskaņas dzejnieka, pirmā Tēvzemes balvas laureāta Jāņa Akuratera ģimenes savrupmājā.

Raiņa un Aspazijas māja ir nozīmīga Rīgas centra koka apbūves sastāvdaļa. Gan divstāvu nams ielas malā, gan vienstāvu sētas māja ar nelielu iekšējo pagalmu veido savdabīgu kultūrvēsturisku ansambli – ēkas celtas 1879. gadā.

Nams celts 1903. gadā pēc arhitektu Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projekta. Tāpat kā pārējā Alberta ielas apbūve, arī šī celtne uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem jūgendstila arhitektūras pieminekļiem Rīgā.

Tiem, kas patiesi interesējas par tautas kultūru – gan vēsturisko, gan sirdskultūru, noteikti jāapmeklē Krišjāņa Barona muzejs. Latvija un latvieši nav iedomājami bez savām tautasdziesmām jeb dainām, savukārt tautasdziesmas ir nesaraujami saistītas ar cilvēku, kas tās lielā mērā paglāba no zudības un cēla godā – ar Krišjāni Baronu (1835–1923).

Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis ir vieta, kur ikvienam dota iespēja iejusties autentiskā vidē, kuru sadzīviski un garīgi veidojis un apdzīvojis pasaules mēroga rakstnieks – pilsētas un sieviešu apdziedātājs, latviešu modernās dzejas pamatlicējs - Aleksandrs Čaks.

Muzejs dibināts 1988. gadā, piecus gadus pēc izcilā latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša (1933–1983) aiziešanas mūžībā. Muzejs atrodas bijušajā Lielajā Altonavas ielā Pārdaugavā, kur kopš 1960. gada dzīvoja dzejnieks ar savu ģimeni.

Māksliniekiem Romanam Sutam un Aleksandrai Beļcovai veltītais muzejs ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiāle un atrodas abu mākslinieku memoriālajā dzīvoklī.

Šis ir viens no retajiem muzejiem Latvijā, kurā saglabājusies nesenās vēstures realitāte un sociālistiskās ideoloģijas paradoksi.

Rainis (1865–1929) un Aspazija (1865–1943) vasarnīcu Jūrmalā, Majoros, iegādājās 1926. gada rudenī. Rainis šeit pavadīja savas dzīves pēdējās vasaras no 1927. līdz 1929. gadam.