Vasaras saulgriežu svinības var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem, ko svin pēc pagānu paražām. Mūsdienās blakus Jāņu nosaukumam tiek lietoti arī tādi nosaukumi kā Līgosvētki, Jāņu diena, Zāļu diena, Zāļu vakars.
Līgo un Jāņu diena ir svētki ar mistikas piedevu, jo kurš gan nezina, ka Jāņos papardes ziedu jāiet meklēt, rasā seju jāmazgā un jāsavāc ārstniecības augi, kuriem šajā dienā ir īpašs spēks? Vasaras saulgriežu jeb Jāņu svinēšanas sākumi sniedzas tālā pagātnē, kad Eiropā zemnieki aktīvi piekopa saules kultu. Ugunskuru dedzināšana un citas rituālas darbības bija ne tikai gadskārtu ieražu svarīga sastāvdaļa, bet spilgti apliecināja arī kosmiskās un zemes kārtības vienotību. Jāņus svin laikā, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts.
Vēl Jāņi ir īsti lauku, āra svētki, tāpēc - katrs cenšas izpildīt gadskārtējo dabā būšanas, alus dzeršanas un papardes zieda meklēšanas minimumu. Pilsētas un to radītais laika ritums ir piešķīrušas Jāņiem savu mūsdienu dvesmu un parādās jaunas tradīcijas, kad Līgo svētku svinības tiek rīkotas pilsētu centros. Līgotājus uz lustīgu līgošanu gaidīs arī visos pārējos Latvijas novados un pilsētās. Pasākumu apmeklētājiem būs iespēja sagaidīt Jāņu dienas rītu sildoties pie ugunskuriem, ejot rotaļās un vērojot svētku tradīcijas un rituālus.
Dejas un sadziedāšanās kopā ar labākajām Latvijas folkloras grupām un zināmākajiem mūziķiem gada īsāko nakti padarīs par neaizmirstamu piedzīvojumu, lai arī kurā Latvijas vietā tā tiktu pavadīta.
