Izstāde atspoguļo Itālijas nozīmīgākos mākslas virzienus un strāvojumus no makjajoli (macchiaioli) grupas līdz divizionismam, no simbolisma līdz itāļu ekspresionisma formām, no futūrisma līdz neoklasicismam. Stāstu par Itālijas mākslu no valsts tapšanas 1861. gadā līdz 20. gadsimta starpkaru periodam papildina vēsturiskās paralēles ar Latvijai būtiskām norisēm un dialogs ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas pērlēm.
Izstādes nosaukums "Itālijas gaisma" atspoguļo 19. gadsimta vidus un beigu tendenci – gaisma kļuva par svarīgāko elementu vairāku mākslas virzienu uzskatu sistēmā. Ne velti 19. gs. nogali dēvē par vizuālās mākslas "gaismas gadiem", kad notika fundamentālas izmaiņas mākslas mērķī, saturā un formā. Māksliniekus kā Itālijā, tā Latvijā aizrāva risinājumi, kā izmantot gaismu vai tās trūkumu, lai pastāstītu stāstu un panāktu īpašu noskaņu.
Pirmo reizi Ziemeļeiropā tiek eksponēta tik apjomīga kolekcija no Florences Ufici galerijām (Uffizi Galleries).