Pavasaris Japānas kultūrā apvieno dabas ritmu, cilvēka dzīves ciklu un estētisko pasaules uztveri vienotā, simboliski piesātinātā pieredzē. Tas iezīmē robežu starp veco un jauno gan dabā, gan cilvēka dzīvē un kļūst par būtisku sākuma punktu pārmaiņām.
Japāņu estētikā pavasaris ir saistīts ar izpratni par skaistuma īslaicīgumu. Ķiršu, plūmju un citu pavasara ziedu plaukums tiek interpretēts kā skaistuma kulminācija tieši tā nepastāvības dēļ, mudinot uz līdzpārdzīvojumu un apzinātu mirkļa notveršanu. Šajā gadalaikā Japānā īpaša nozīme ir rituāliem. Tādas tradīcijas kā hanami, sezonālie svētki un reliģiskie rituāli pulcējuši cilvēkus vienotā telpā un laikā jau vairāk nekā tūkstoš gadu.
Izstādē iekļauti LNMM Japānas mākslas kolekcijas darbi – krāsainie kokgriezumi "ukijo-e", lakas darinājumi, porcelāna un keramikas priekšmeti, kas atšķirīgos redzējumos ilustrē šo Japānai tik svarīgo gadalaiku.