Režisors Alvis Hermanis Leoša Janāčeka šedevrā īpaši izceļ Centrāleiropas reģiona kultūrai raksturīgo etnogrāfisko krāšņumu, Morāvijas kolorīta izspēlē nezaudējot Jenūfas dzīves drāmai tik raksturīgo dramatisko spriedzi. Pēc Gabrielas Preisovas drāmas Viņas pameita veidotā Jenūfa ir čehu komponista Leoša Janāčeka slavenākā opera, tā pirmizrādīta 1904. gadā Brno. Latvijas Nacionālajā operā šis būs jau trešais Jenūfas iestudējums.
Skaudrais stāsts par godu un negodu, par mīlestību, noziegumu un piedošanu atklāj baisus notikumus kādā Morāvijas ciematiņā. Jenūfa gaida bērnu no bezatbildīgā un grādīgus dzērienus cienošā Števas. Arī Števas brālis Laca mīl Jenūfu, tomēr, neguvis viņas pretmīlu, greizsirdības lēkmē ar nazi sakropļo Jenūfai seju, lai brālis uz to nekad vairs neskatītos. Kad Jenūfa atzīstas Ķesterienei, kādas attiecības viņu saistījušas ar Števu, pamāte dara visu, lai noslēptu negodu no kaimiņiem. Centienos netraucēt Lacam ņemt Jenūfu par sievu, Ķesteriene slepus noslīcina Jenūfas jaundzimušo bērnu. Vai ir iespējams piedot nepiedodamo?