"Oblicus" ir laikmetīgs mīlasstāsts – metafizisks duets, kas savij tuvību, ievainojamību un mākslinieciskās ambīcijas. Tas ir divu cilvēku pašportrets, kuri lavierē starp kopā būšanas un atšķirtības spriegumiem, pētot ilgas saplūst, vienlaikus saglabājot savu individualitāti.
"Oblicus" ir gan intīms duets, gan plašāka refleksija par laikmetīgo cilvēka stāvokli – par neiespējamību pilnībā saplūst un vienlaikus par šī centiena skaistumu.