Baznīcas

Baznīcas ir ne tikai Rīgas pilsētas panorāmas dominantes, bet arī iemieso sevī Rīgas suģestējošo vēstures elpu un kultūras mantojuma daudzveidību.

Svētā Ģertrūdes baznīca

Greznā eklektikas un neogotikas stilā celtā Vecās Sv. Ģertrūdes baznīca ir viena no retajām vēsturiskajām baznīcām, kas atrodas ārpus Vecrīgas. Savulaik tā iezīmējusi Rīgas robežu – tālāk no tās sensenos laikos bija tikai nelielas būdiņas, pļavas, meži un ceļi. Šodien Vecā Sv.Ģertrūdes baznīca pieder Evaņģēliski luteriskajai Baznīcai, tajā saimnieko draudze, notiek arī dažādi koncerti.

Rīgas Svētā Jāņa baznīca

Rīgas Jāņa baznīca ir senākais dievnams Rīgā. Sākotnēji Jāņa baznīcas vietā 13.gs. atradās Dominikāņu klostera kapela. Pēc vairākām pārbūvēm ap 1500. gadu ēkas viduslaiku daļa ieguva savu tagadējo veidolu - ar augstu gotisko pakāpjveida zelmini, divslīpju jumtu un nelielu tornīti.

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle ir mazākā no visām četrām Vecrīgas baznīcām, tomēr tās slaidais tornis labāk par citiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu. Kopš 1923.gada Svētā Jēkaba baznīca atkal pieder katoļu konfesijai.

Rīgas Doms

Rīgas Doms Vecrīgā slejas jau kopš 1211. gada 25.jūlija. Savu tagadējo izskatu dievnams ieguvis 19.gs.beigās. Mūsdienās Rīgas Domā līdz ar dievkalpjumiem norisinās bagātīga kultūras dzīve – notiek dažādi koncerti, kuros uzstājas pazīstami mākslinieki.

Svētā Pētera baznīca

Rīgas Sv. Pētera baznīca - pilsētas dominante un augstākā smaile, viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs. Sv. Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, kā arī ievērojams gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Rīgas Lutera baznīca

Rīgas Lutera baznīca (tautā saukta par Torņakalna baznīcu) tika iesvētīta 1891. gada 24. februārī. Tā bija pirmā Lutera vārdā nosauktā baznīca Latvijā. Baznīcu apsaimnieko Rīgas Lutera draudze.

Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca

Rīgas svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra baznīca ir unikāls XIX gadsimta pirmā ceturkšņa pareizticīgo dievnamu koka arhitektūras piemineklis un arī viena no godātākajām un iemīļotākajām Rīgas pareizticīgo baznīcām. Dievnams ir uzcelts 1825. gadā un kļuvis par savdabīgu simbolu starpkonfesionālai, vispārcilvēciskai un starpnacionālai vienotībai – to apmeklē dažādu konfesiju ļaudis, galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi.

Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāle

Rīgas centrā, Esplanādē slejas majestātiska celtne - Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāle, kas ir lielākais pareizticīgo dievnams Rīgā. Pārdzīvojusi Padomju laikus kā planetārijs un restorāns, tā atjaunota un atkal kļuvusi par sakrālo celtni, kurā regulāri notiek pareizticīgo dievkalpjumi.

Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams

Bizantiešu arhitektūras vaibstus ieguvušajam Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu namam, kas no ārpuses atgādina vienkāršu dzīvojamo ēku, ir jūgendstila ietekmē tapis tornis, kura kupols ir vienīgais apzeltītais “sīpols” visā Rīgā. Savukārt pats lūgšanu nams ir lielākais vecticībnieku dievnams ne tikai Rīgā un Latvijā, bet visā pasaulē, turklāt tajā darbojas pasaules lielākā šīs konfesijas draudze, kurā ir aptuveni 25 000 staroveru.

Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca

Balti zilganā Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca ir pirmā jaunuzceltā mūra katoļu baznīca Rīgā pēc reformācijas ienākšanas Livonijā. Par šīs baznīcas tapšanu jāpateicas imperatoram Jozefam II. Klasicisma stilā celtā ēka tika veltīta Sāpju Dievmātei, kas simbolizēja apspiesto katoļticību Māras zemē.

Rīgas sinagoga

Sinagoga Peitavas ielā pieder pie Rīgas jūgendstila pērlēm un ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pašlaik Peitav šul ir vienīgā sinagoga, kas darbojas Rīgā.