Arhitektūra

Jaunais Rīgas teātris dibināts 1992. gadā un šobrīd ir viens no pazīstamākajiem un novērtētākajiem teātriem Latvijā. Tā repertuāru raksturo mūsdienīgs skatījums, spilgts mākslinieciskais rokraksts un iestudējumi, kas nereti rosina diskusijas arī ārpus teātra skatuves. Par skatītāju interesi liecina arī lielais pieprasījums pēc biļetēm – uz populārākajām izrādēm tās mēdz izpirkt ļoti ātri.

Dailes teātri 1920. gadā dibināja režisors Eduards Smiļģis, kura idejas un mākslinieciskais redzējums būtiski ietekmēja Latvijas teātra attīstību. Šodien Dailes teātris ir viens no vadošajiem Latvijas teātriem un lielākais profesionālais repertuāra teātris Baltijas valstīs.

Alberta iela ir viena no iespaidīgākajām Rīgas jūgendstila arhitektūras pērlēm. Salīdzinoši nelielajā ielā gandrīz ik uz soļa apskatāmas greznas 20. gadsimta sākuma ēku fasādes ar skulptūrām, ornamentiem, balkoniem un citām jūgendstilam raksturīgām detaļām. Lielākā daļa ielas apbūves tapusi īsā laika posmā – no 1901. līdz 1908. gadam.

Latvijas Nacionālā opera un balets ir viena no nozīmīgākajām Latvijas kultūrvietām un neatņemama Rīgas centra ainavas daļa. Vēsturiskajā Baltajā namā Aspazijas bulvārī skatāmi operas un baleta iestudējumi, kā arī notiek simfoniskās un kamermūzikas koncerti. Plašais repertuārs un greznais opernama interjers padara izrādes apmeklējumu par īpašu pieredzi gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.

Strēlnieku ielā 4a, Rīgas klusā centra jūgendstila kvartālā, atrodas viens no greznākajiem Mihaila Eizenšteina projektētajiem namiem. Ēkas fasādi klāj bagātīgs dekoratīvo elementu klāsts – skulpturālas sejas un figūras, ģeometriski ornamenti un stilizēti augu motīvi. 1905. gadā celtais nams ir spilgts dekoratīvā jūgendstila piemērs un viena no ēkām, ko vērts apskatīt, dodoties arhitektūras pastaigā pa šo Rīgas daļu.

Rīgas vēsturiskajā apbūvē būtiska loma ir jūgendstila arhitektūrai, kas pārsvarā koncentrējusies pilsētas kvartālā, ko dēvē par “Kluso centru” un kas atrodas 10 minūšu gājiena attālumā no Vecrīgas. Tas ir krāšņs vēstures vaibsts Rīgas sejā.

Jau vairāk nekā septiņsimt gadu Daugavas krastā slejas Rīgas pils. Gadsimtu gaitā tā vairākkārt izpostīta, pārdzīvojusi neskaitāmus valdniekus un karus. Mūsdienās Rīgas pils ziemeļu daļa ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence.

Rīgas Doms ir viduslaiku perioda lielākā un viena no vecākajām sakrālajām celtnēm Baltijas reģionā, kas sevī apvieno romānikas, agrīnās gotikas, baroka un jūgendstila iezīmes. Šodien katedrālē līdz ar dievkalpojumiem norisinās vietējo un ārvalstu mūziķu koncerti.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris dibināts 1883. gadā un ir Latvijas vecākais joprojām funkcionējošais profesionālais teātris un vecākais krievu profesionālais teātris ārpus Krievijas. Tā kā Čehova teātris atrodoties pašā Vecrīgas sirdī, to iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, tāpat tas arī tiek uzskatīts par pilsētas kultūrvēsturisko pērli, tādēļ nereti atrodams dažādos tūristu ceļvežos. Teātris tika pilnībā rekonstruēts 2010. gadā, un šodien tas ir viens no vislabāk aprīkotajiem teātriem Baltijā.

Melngalvju nams atrodas pašā Vecrīgas sirdī pie Rātslaukuma, veroties iepretim Rīgas domei. Namu ļoti pelnīti dēvē par grandiozu un karalisku un tas noteikti ir jāredz ikvienam pilsētas viesim.

Kvalitatīvs autorkino, art house filmas no Eiropas un citiem pasaules reģioniem, kas guvušas atsaucību pasaules kinofestivālos, ir kino "Splendid Palace" piedāvājuma pamatā.

Latvijas Nacionālais teātris ir viena no nozīmīgākajām Latvijas kultūrvietām, kur teātra māksla savijas ar valsts vēsturi. Greznā ēka Kronvalda bulvārī celta 20. gadsimta sākumā, un tieši šeit 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Mūsdienās teātris turpina būt nozīmīga Latvijas skatuves mākslas vieta ar daudzveidīgu klasiskās un laikmetīgās dramaturģijas repertuāru.

Iepretim Vecrīgai Daugavas kreisajā krastā paceļas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Šī ir viena no vērienīgākajām kultūras būvēm atjaunotās Latvijas vēsturē. Bibliotēkas jaunā ēka tika atklāta 2014. gada augustā, to projektējis pasaulē atzītais latviešu arhitekts Gunārs Birkerts.

Līvu laukumā pretī Lielajai Ģildei uz kādas ēkas stūra tornīšiem stāv varā kalti kaķi, uzmetuši kūkumu, saslējuši astes un it kā sastinguši pirms izšķirošā lēciena. Pateicoties šiem minčiem šī māja tikusi arī pie sava nosaukuma – tas ir slavenais un savdabīgais Kaķu nams, kam kādreiz bijusi īsta skandālista slava un tas savulaik izraisījis pat tiesas prāvu. Patlaban kaķi ne tikai tup uz ēkas jumta, bet arī iemitinājušies tās apakšstāvā.

Pats vecākais Rīgas dzīvojamo namu komplekss saglabājies vēl no 15. gadsimta. Cieši kopā saspiedušos trīs namus jau senos laikos dēvēja par Trīs brāļiem – leģenda vēsta, ka tos tiešām uzcēluši vienas ģimenes vīrieši. Vairākus gadsimtus vecajās celtnēs mūsdienās iekārtots Arhitektūras muzejs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības centrs.

Rīgas cirks tika atklāts 1888.gadā un līdz pat šai dienai nepārtraukti priecē lielos un mazos skatītājus. Laiks iet, bet cirka atmosfēra nemainās – tikai sarkanajai manēžai raksturīgais aromāts apņem klausītāju, nodziest gaismas un spožu prožektoru starmešos izrāde var sākties. Akrobāti, graciozas dejotājas, dresēti dzīvnieki un, protams, klauni – to visu redzēsiet Rīgas cirkā! Turklāt ņemiet vērā - Rīgas cirka ēka ir unikāls vēstures piemineklis.

Daugavgrīvas cietoksnis ir viens no ievērojamākajiem militārās vēstures objektiem Rīgā. Tā pirmsākumi meklējami 17. gadsimtā, un cietokšņa stratēģiskā atrašanās vieta pie Daugavas ietekas jūrā savulaik ļāva kontrolēt kuģu ceļu uz Rīgu un aizsargāt pilsētu no uzbrukumiem. Mūsdienās saglabājušies nocietinājumi ļauj iepazīt pavisam citu Rīgas vēstures un arhitektūras šķautni.

Konventa sēta ir viens no senākajiem Vecrīgas apbūves kompleksiem, kura vēsture aizsākusies jau 13. gadsimtā. Aiz vārtiem un šaurām ejām paslēptie pagalmi un vēsturiskās ēkas ļauj ieraudzīt Vecrīgu no cita skatupunkta un iztēloties, kā šī pilsētas daļa mainījusies vairāku gadsimtu gaitā.

Zviedru vārti ir vienīgie no astoņiem vārtiem, kas saglabājušies pilsētas aizsargmūrī līdz mūsdienām.

Pašā Vecrīgas centrā pie Līvu laukuma atrodas arhitektūras piemineklis „Mazā ģilde”. Nams celts pēc izcilā arhitekta Johana Daniela Felsko projekta. Tā pamatakmens likts 1864. gadā un kā liecina hronika - Mazā Ģilde tika atklāta 1888. gadā.

Vecrīgu no vienas puses noslēdz Jēkaba kazarmas – ēku komplekss, kas veido Torņa ielas vienu pusi. Vēsturiskajās ēkās mūsdienās mājo gan kafejnīcas un restorāni, gan skaistumkopšanas saloni un tūrisma aģentūras.

Lielā Ģilde - viena no senākajām sabiedriskajām celtnēm Baltijā, kuras pirmsākumi tās vēsturiskajā daļā iesniedzas tālajā 14.gadsimta pirmajā pusē. Lielā Ģilde vēsturiski allaž bijusi atvērta kultūras, sabiedriskajiem un saviesīgajiem pasākumiem.

Mežaparka Lielā estrāde ir viena no nozīmīgākajām Latvijas kultūrvietām un Dziesmu un deju svētku tradīcijas simbols. Priežu ieskautajā Mežaparkā tā pulcē tūkstošiem dziedātāju un klausītāju, īpaši iespaidīgu pieredzi sniedzot Dziesmu svētku noslēguma koncertos, kad estrādi piepilda milzīga kopkora skanējums.

Koncertzāle “Ave Sol” ir viena no savdabīgākajām Rīgas koncertvietām, kas īpaši cieši saistīta ar Latvijas kormūzikas tradīciju. Tā atrodas vēsturiskajā Sv. Pētera un Pāvila baznīcas ēkā Citadeles teritorijā, netālu no Vecrīgas, un piedāvā iespēju baudīt mūziku neparastā, vēstures piepildītā vidē.

Viens no Rīgas nocietinājuma torņiem, kas sākotnēji saukts par Smilšu torni un datēts ar 1330.gadu.

VEF Kultūras pils ir viena no interesantākajām pasākumu vietām ārpus Rīgas centra – ēka celta 1960.gadā kā kultūras centrs un sekmīgi pilda šīs funkcijas, saglabājot vēsturiskās vērtības, bet vienlaikus meklējot arvien jaunas, radošas un mūsdienīgas formas kultūras un mākslas izpausmēm.

Latvijas Mākslas akadēmijas ēka ir nozīmīgs Rīgas vēsturiskā centra arhitektūras un mākslas piemineklis.

Rīgas Latviešu biedrības nams ir viena no nozīmīgākajām vietām Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves vēsturē. Rīgas centrā esošais nams jau vairāk nekā gadsimtu saistīts ar latviešu kultūras, izglītības un sabiedriskās domas attīstību. Arī šodien šeit notiek koncerti, izstādes, lekcijas, konferences un citi kultūras pasākumi.

Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne ir viena no atpazīstamākajām 20. gadsimta ēkām Rīgā. Tās 17. stāvā atrodas skatu laukums, no kura paveras plaša pilsētas panorāma – Vecrīgas torņi, Centrāltirgus paviljoni, Daugava un Pārdaugava. Tā ir laba vieta, kur Rīgu ieraudzīt no cita skatupunkta un vienlaikus iepazīt vienu no pazīstamākajiem padomju laika arhitektūras piemēriem pilsētā.

Pusstundas braucienā no Rīgas centra, pilsētas Ziemeļu daļā Vecmīlgrāvī slejas Latvijas mēroga arhitektūras piemineklis – kultūras pils Ziemeļblāzma, kuru ieskauj plašs 5ha liels parks.