Vēstures muzeji

Lielākā latviešu kultūrvēsturisko vērtību krātuve, kurā ir vairāk nekā miljons krājuma vienību – unikālas arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures un mākslas priekšmetu kolekcijas. Pamatekspozīcijā atspoguļota Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

Muzeja ekspozīcijas parāda Latvijas militāri politisko vēsturi, īpaši akcentējot 20. gs., kura laikā latviešu tautai nācās divas reizes izcīnīt savu neatkarību.

Tautas frontes muzejs ir viena no Latvijas jaunāko laiku vēstures liecību krātuvēm, kurā atrodams unikālu priekšmetu un dokumentu kopums, kas vēstī par Latvijas tautas neatkarības centieniem 20. gs. 80. gadu otrajā pusē, kas tautas atmiņā iemūžināta kā Latvijas trešā Atmoda.

Vienā no Rīgas rajoniem – Sarkandaugavā - atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja paspārnē esošais nams „Dauderi”. Tas ir vienīgais muzejs šajā rajonā un tika atklāts tikai 1990.gadā.

Mencendorfa nams ar 17.–18. gs. mājokļa noskaņu ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijā. Muzejs iepazīstina ar turīga rīdzinieka sadzīves kultūras tradīcijām.

Vecākais publiskais muzejs Latvijā un viens no vecākajiem Eiropā, kura pirmsākumi meklējami 1773. gadā. Muzeja ekspozīcijas 16 zāles iepazīstina ar Rīgas rašanos un attīstību vairāk kā 800 gadu laikā, kā arī ar kuģniecību Latvijas teritorijā no 10.gs. līdz mūsu dienām.

Kādā 18. gadsimta Vecrīgas namā, kurā barikāžu dalībnieki varēja sildīties ar tēju, no barikāžu dalībnieku biedrības savāktajiem vēsturiskajiem materiāliem 2001. gadā izveidots muzejs. Muzejs piedāvā iepazīties ar 1991. gada janvāra un augusta notikumiem. Sešās zālēs aplūkojamas tematiskās ekspozīcijas „Kas bija OMON”, „Ar gara spēku pret karaspēku”, „Barikāžu atbalss pasaulē” u.c.

Muzejs iepazīstina ar Latvijas vēsturi no 1940. līdz 1991.gadam, kad piedzīvota gan padomju, gan nacistiskās Vācijas okupācija.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no vecākajiem Brīvdabas muzejiem Eiropā. Patlaban muzejs aizņem 87,66 Ha lielu platību priežu mežā Juglas ezera krastā. Uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei.